“Četras sievietes ar velosipēdiem brauca pa mūsu pilsētas ielām, dziļi apbēdinot mūsu pilsētas vīriešus un izsaucot viņos dziļu riebumu pret dāmām..."- tā sākās pirmais sievietēm- velosipēdistēm veltītais raksts avīzē XIX gs beigās Bet! Ar velosipēda palīdzību tika veikti pirmie soļi cīņā par neatkarību un līdztiesību ar vīriešiem.
Amorālās riteņbraucējas35
1040
3
To laiku meitenes tika audzinātas visai savdabīgi.Populārā meiteņu audzināšanas rokasgrāmatā bija rakstīts:"meitenēm jadzīvo klusās un mierīgās mājās, nedaudzu draudzeņu sabiedrībā un jāmāca klusi ietekmēt savu apkārtni., viņām jābūt padevīgām un rāmām. Meitenes nedrīkst parpūlēt, viņas jāpakļauj stingriem ierobežojumiem un reti jālaiž laukā no mājas, jo, ja meitenes nesargās, viņas var saslimt. Viņas ir jasargā no fiziskas pārslodzes. Jebkurš mēginājums piespiest sievieti līdzināties vīrietim cietīs neveiksmi." Arī vēlāk nekas labs Viktorijas laiku meitenei nespīdēja- "Mīlošas sievietes dzīve ir ieslēgta viņas mājas četrās sienās, visa komunikācija ar apkārtējo pasauli notiek caur viņas vīru. No ziemeļiem viņu norobežo kalpi, no dienvidiem- bērni, no austrumiem- neveselība, no rietumiem- kleitas"
Pat to laiku mediķi propagandēja viedokli, ka sievietes fizioloģiskās funkcijas atņem radošo enerģiju smadzenēm, tāpēc sievietes ir zemāk attīstītas, ka vīrieši. To, ka korsetes deformē viņu krūšu kurvi, un ir īstais vārguma iemesls, cienījamie mediķi neredzēja! Sievietēm līdz kāzām nedrīkstēja būt ne mazākā priekšstata par seksu, un lēdijas nestrādāja, vēl jo vairāk naudas dēļ!
Reklāma
Braukt ar divriteni dāmai bija galīgi neiespējami, tas bija bezkaunības kalngals- sieviešu kājas zem svārkiem nedrīkstēja būt redzamas nekādā gadījumā! Ja nu, kāpjot pāri peļķei, drīkstēja pavīdēt zābaka purngals,. ja bija redzama zeķe, tad tas jau pārsniedza tikumības robežas! Rādot kājas zeķēs, klientiem galvu jauca prostitūtas.
Vai bija kāds spēks, kas spēja kaut ko mainīt?
Lai cik tas dīvaini nebūtu- jā! Sieviešu emancipācijas katalizators izrādījās divritenis. Vēlāk cīnītāja par sieviešu tiesībām Antonija Brounela teica "Es domāju, braukšana ar divriteni ir izdarījusi vairāk sieviesu emancipācijas labā, nekā jebkas cits. Tā dod brīvības un neatkarības sajūtu. Es priecājos katru reizi, kad redzu sievieti uz velosipēda."
Pirmo naglu veco tikumu zārkā iedzina drosmīga, sešpadsmit gadu veca angļu meitene Tesija Reinoldsa- viņa veica 120 jūdžu no Braitonas līdz Londonai un atpakaļ astoņarpus stundās. Pie tam viņa bija ģērbusies tiem laikiem neiedomājami- garā žaketē un trikotāžas biksēs Tas šokēja skatītājus vēl vairāk, kā viņas rezultāts. Neticama bija arī viņas turpmākā karjera- viņa bija viena no satiksmes drošības virsniekiem (safety officer) Londonā.
Kamēr tikumības sargi vēl nebija attapušies no šoka, ceļā devās jau nākošā enerģiskā dāma- vēlāk pazīstamā sufražiste (cīnītāja par vēlēšanu tiesībām sievietēm) Margareta Lelonoma. Viņa veica 2982 kilometrus garu pārbraucienu no Čikāgas līdz Sanfrancisko, bruņojusies ar revolveri, lai sevi aizsargātu. Pat velosipēdistu organizācijas pauda savu sašutumu- nu kā viņa uzdrošinājās kaut ko tik..tik...amorālu!
Bija palicis vēl brauciens apkārt pasaulei- un kura dāma to paveica? Anna Kopčovska, imigrante no Rīgas! 23 gadu vecumā trīs bērnu māmiņa paveica šo neticamo varoņdarbu, 15 mēnešos apbraukdama apkārt pasaulei! Viņa gan brauca ar Annijas Londonderijas vārdu, lai reklamētu sponsora uzņēmumu...bet fakts, ka to paveica kaut arī bijusī, bet Rīgas meitene, paliek spēkā! Viņas reklāmas baneriem rotātais velosipēds viņai beigu beigās atnesa tiem laikiem lielu summu- $5000, no trūcīgas imigrantes padarot par tīri labi situētu dāmu! Pelnīt naudu ar sportiskiem sasniegumiem- un vēl sievietei!- tas bija dubulti nepieļaujami- Bet! Pie durvīm klauvēja divdesmitais gadsimts! Annijas tālākais ceļš? Viņa kļuva par žurnālisti- tagad sievietes arī to varēja! Viņas beidzot bija pārliecinātas, ka var visu, ko grib!
Reklāma
Sacēlās tāda brēka ka vistu kūtī, kad tur ielīdis sesks. Daiļo riteņbraucēju pretinieki brēca, ka sievietes vispār nedrīkst braukt ar divriteņiem, pat pa retam ne! Sieviešu Glābšanas līga sniedza vētrainus paziņojumus, ka velosipēdistēm vairs nevarēšot būt bērnu...viņas sākot kļūt nepieklājīgas...pat stājoties neatļautās attiecībās ar vīriešiem! Daži līgas biedri pat deva mājienus, ka sievietes, braucot ar riteni, gūstot perversu seksuālo uzbudinājumu....
Sieviešu apģērbs, kādu tolaik nēsāja- gari svārki un korsetes, ne visai labi derēja braucieniem ar velosipēdu. Svārki iestrēga velosipēda mehānismos, korsetes noberza sānus. Tāpēc sāka šūt īpašas platas velosipēdistu bikses, Zeķes un zābakus arī sāka darināt līdzīgus tiem,kurus nēsāja vīrieši.Tas izraisīja jaunu sašutuma vilni. Skandālu virsotne tika sasniegta tad, kad sāka nēsāt saīsinātus svārkus un bikses līdz ceļiem.
Sufražistes bija sievietes ar vētrainu temperamentu. Viņas bija gatavas ar zobiem un nagiem cīnīties par velosipēdisma ideju, kura ļāva viņām uzvilkt platas, bezformīgas bikses- blumerus- svārku vietā un izmest ciešās korsetes. Cīņa par vēlēšanu tiesībām un dāmu riteņbraukšana bija gandrīz vai nedalāmas.
Velosipēdistu pretinieki izvirzīja jaunu ideju- ka velosipēdistēm,kuras valkā vīriešu apģērbu- bikses- parādoties vīrišķīgas iezīmes- tas ir, viņām sākot likties seksuāli pievilcīgs savs dzimums. Sodoma un Gomora! Un tā pasaules gals arī vairs nebūs tālu!
Reklāma
Īpaši tikumīgā sabiedrības daļa un konservatīvie džentlmeņi vēl nebija rimuši sašust par velna apsēstajām velosipēdistēm, kad naca nākošā šokējošā ziņa- dāmas ir sakušas nodarboties ar SPORTU! Teniss un pat airēšana izrādījās piemēroti maigajām Viktorijas laikmeta dāmām! Un atkal tas prasīja izmaiņas apģērbā un diktēja stilu...Tā arī parādījās to laiku stils- rational dress. Paldies velosipēdistēm un sufražistēm, ka mūsu dzīve tagad ir tik jauka un vienkārša!
Bet kroni visam uzlika karaliene Viktorija, kura jaunā XX gs priekšvakarā tika manīta nodarbojoties ar ko galīgi apšaubāmu- viņu redzēja braukājoties ar triciklu!
Tev patiks šie raksti
vairāk tādu rakstu
