Klāt jau piektā daļa rakstu sērijai par amerikāņu masu slepkavām, šajā daļā būs par divām bildēm vairāk kā parasti. Lai labi lasās
Klāt jau piektā daļa rakstu sērijai par amerikāņu masu slepkavām, šajā daļā būs par divām bildēm vairāk kā parasti. Lai labi lasās
Ēriks Heriss un Dilans Klebolds.
1999.gada 20.aprīlī, 11:10 no rīta pēc vietējā laika 18 gadīgais Ēriks Heriss un 17 gadīgais Dilans Klebolds ieradās skolā katrs savā automašīnā. Ēriks savu auto atstāja jaunāko studentu autostāvietā bet Dilans vecāko studentu autostāvietā. Šeit viņiem pavērās lielisks skats uz kafejnīcas ieejas durvīm. Abi novietoja uguns bumbu 800 m attālumā no skolas kurai bija paredzēts eksplodēt 11:14 taču bumba tikai daļēji detonējās izraisot nelielu ugunsgrēku. Pēc tam abi novietoja divas 9 kg smagas propāna bumbas skolas kafejnīcā neilgi pirms skolas pusdienu pārtraukuma. Bumbām bija paredzēts eksplodēt 11:17 ( ja tas būtu noticis bojā ietu simtiem cilvēku). Pēc tam abi atgriezās pie saviem auto pielādēt ieročus un gaidot kad uzsprāgs abas bumbas kafejnīcā. Pie sava auto Ēriks sastapa savu draugu Brūksu Braunu kurš nolamāja Ēriku par to ka viņš nav ieradies uz pirmām stundām. Ēriks viņu drīz vien atšuva un brīdināja lai pazūd no šejienes. Kad abas bumbas neuzsprāga Ēriks un Dilans devās iekšā ēkā bruņojušies ar ieročiem un sprāgstvielām. Abi ārpusē pamanīja divus studentus kas sēdeja zālienā pie skolas un sāka šaut nogalinot Reičelu Skotu (17) un ievainojot Ričardu Kastaldo kurš tika paralizēts bet izdzīvoja. Tad abi slepkavas ārpusē pamanīja vēl 3 studentus kas devās ārā no skolas un sāka šaut nogalinot Danielu Rorbro (15) un ievainojot vēl vairākus. Skolas iekšienē sākās panika. Abi slepkavas gāja iekšā bļaustoties un haotiski šaujot. Kafejnīca tie centās detonēt abas nesprāgušās propāna bumbas šaujot uz tām taču neveiksmīgi. Pēc tam abi devās pa kapnēm uz augšu. Vienā no otrā stāva gaiteņiem tieši priekšā izskrēja sporta skolotājs Deivs Sanderss uz kuru izšāva Klebolds nogalinot viņu. Pēc tam abi devās uz skolas bibliotēku pa ceļam šaudoties un mētājot spridzekļus. 11:29 slepkavas devās iekšā bibliotēkā kur bija paslēpušies 52 studenti 2 skolotāju un 2 bibliotekāri, tikmēr viena no skolotājām kas slēpās bibliotēkā sazvanīja 911 un ziņoja par situāciju. Vispirms abi devās pie logiem šaut uz policistiem kas atradās ārpusē bet nemaz nemēģināja doties ēkā. Pēc tam abi aizgriezās no logiem lai veiktu savu brutālāko posmu slaktiņā. 7 minūšu laikā Ēriks un Dilans nogalināja 10 studentus un ievainoja vēl vairākus. Abiem palika garlaicīgi un slepkavas atstāja bibliotēku 11:42. Pēc tam tie devās atpakaļ uz kafejnīcu kur vēlvienreiz mēģināja detonēt bumbas. Abi slepkavas tika nofilmēti kafejnīcas novērošanas kamerā. Apzinot savu izdarīto postažu abi atkal devās augšā staigājot pa gaiteņiem draudot studentiem kas slēpās aiz aizslēgtām durvīm ka nogalinās tos taču tie vairs nemēģināja tikt iekšā kādā no telpām. 12:02 abi atkal atgriezās bibliotēkā kur visi dzīvi palikušie jau bija evakuējušies. Tie atkal devās pie logiem lai šautu uz policistiem. Pēc tam 12:08 abi devās pie viena no grāmatu plauktiem, nogūlās uz zemes izskaitīja līdz 3 un izdarīja pašnāvību nošaujoties, Ēriks izdarīja šāvienu sev mutē, bet Dilans sev galvā. Sākumā tika ziņots par 25 upuriem taču vēlāk īstais cipars izrādijās mazāks 15 ieskaitot abus slepkavas. Izmeklēšanas laikā atklājās ka abu slepkavu plāns sākotnēji nebija ielausties skolā un sākt šaudīties,viņi gribēja uzspridzināt skolas kafejnīcu nogalinot simtiem studentu un pēc tam šaut uz tiem kuriem izdevies izdzīvot sprādzienā un kuri bēg ārā no skolas. Abi slepkavas gribēja sarīkot vēl lielāku un asiņaināku terora aktu nekā par to kas notika Oklahomsitijā 1995.gadā kad Timotijs Makvejs novietoja ar bumbām pildītu smago automašīnu pie Valdības ēkas kurai uzsprāgstot tika nogalināti 168 cilvēki un 800 tika ievainoti.
Ronalds Džīns Simonss
Neilgi pirms 1987.gada Ziemassvētkiem bijušais ASV gaisa spēku seržants Ronalds Simonss nolēma nogalināt savu ģimeni. 22.decembra rītā viņš ar 22.kalibra pistoli nošāva savu dēlu un sievu, pēc tam nožņaudza savu 3 gadus veco mazmeitiņu. Līķus viņš iemeta akā un gaidīja, kad mājās pārradīsies pārējie bērni. Tajā pašā dienā Simonss nogalināja vēl 3 no saviem bērniem. 26. decembrī uz svinībām mājās ieradās pārējie ģimenes locekļi. Simonss jau viņus gaidīja. Vispirms viņš nošāva savu dēlu, dēla sievu un pāra trīs gadus veco dēliņu. Nākamie upuri bija Simonsa vecākā meita ar kuru viņam bija seksuālas attiecības, un viņas vīrs. Visus līķus viņš apsedza ar mēteļiem un nolika rindā. Pēc slepkavībām Simonss devās uz tuvējo bāru un piedzērās, tad devās mājās un nākamās 24 stundas pavadīja skatoties televizoru. 28. decembra rītā viņš juta vēlmi nogalināt vēl cilvēkus, tādēļ iesēdās mašīnā un devās uz tuvējo pilsētiņu. Vispirms viņš devās uz kādu advokātu kantori un tur nošāva administratori. Nākamā pieturvieta bija vietējās naftas kompānijas ofiss, kurā viņš nošāva kādu jaunu vīrieti. Savu pēdējo vardarbības aktu Simonss veica savā bijušajā darbavietā pārtikas veikalā, ievainojot 2 cilvēkus. Tad viņš mierīgi apsēdās un sagaidīja ierodamies policiju. Simonss padevās bez pretošanās. Tiesā viņš tika atzīts par vainīgu 16 slepkavībās un notiesāts uz nāvi. 1990.gada 25. jūnijā viņam tika izpildīts nāvessods ar letālo injekciju.
Hulio Gonzaless
1990.gada 25.martā traģisks ugunsgrēks izcēlās Happy Land sociālajā klubā Bronksā, Ņujorkā. Ugunsgrēkā bojā gāja 87 cilvēki. Lielākā daļa upuru bija jauni hondurasieši, kuri piedalījās masku ballē. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka ugunsgrēks tika izraisīts ļaunprātīgi. Tika arestēts kāds kubiešu izcelsmes amerikānis vārdā Hulio Gonzaless. Pirms ugunsgrēka Gonzaless bija sastrīdējies ar savu draudzeni Lidiju Felisiano, kura bija Happy Land kluba darbiniece. Viņš uzstāja lai draudzene nekavējoties pamestu darbu. Viņa atteicās to darīt un teica, ka nevēlās par viņu neko zināt. Gonzaless ar varu tika izraidīts no kluba, bet atgriezās nedaudz vēlāk ar kannu benzīna. Benzīnu viņš izlēja uz ieejas kāpnēm un aizdedzināja. Par cik šī bija vienīgā ieeja klubā, upuriem nebija nekādu izredžu tikt ārā. Gonzaless par šo masu slepkavību saņēma 4350 gadu ilgu cietumssodu ar apžēlošanas iespēju, ne ātrāk kā 2016.gada novembrī.
Huans Manuels Alvarezs
2005.gada 26.janvārī Alvarezs uz dzelzsceļa sliedēm Glendeilā noparkoja savu sporta mašīnu un gaidīju tuvojošos Metrolink pasažieru vilcienu. Kad vilciens tuvojās, viņš nolēma nedarīt pašnāvību, izkāpa no mašīnas un nostājās drošā attālumā lai vērotu neizbēgamo sadursmi. Sadursmes rezultātā vilciens noskrēja no sliedēm un ietriecās uz blakus sliedēm stāvošā preču vilcienā. Katastrofā bojā gāja 11 cilvēki un 200 tika ievainoti. Alvarezs tika atzīts par vainīgu tīšā katastrofās izraisīšanā un 11 cilvēku slepkavībā, par ko viņš saņēma mūža ieslodzījumu bez apžēlošanas iespējas.
Apakšā bilde ar avarējušo vilcienu
Ārons Aleksis (34)
2013.gada 13.septembrī 34 gadus vecais Ārons Aleksis iegāja ASV karaflotes bāzē Vašingtonā un sāka šaut uz darbiniekiem. Bruņojies ar jaudīgo AR-15 automātisko karabīni viņš īsā laikā nošāva 12 cilvēkus un ievainoja vēl 8. Slaktiņš beidzās, kad policija ielenca Aleksi vienā no telpām un viņš izdarīja pašnāvību. Aleksis bija bijušais karaflotes karavīrs, kurš no dienesta tika atvaļināts 2011.gada janvārī "uzvedības problēmu dēļ". No 2012.gada septembra līdz 2013.gada janvārim Aleksis strādāja Japānā par datorsistēmu speciālistu. 2013.gada augustā Aleksis kļuva apsēsts ar domu, ka viņu kontrolē zemas frekvences elektromagnētiski viļņi. Vienā no saviem datoriem viņš rakstīja: pēdējo 3 mēnešu laikā esmu cietis no ultra-zemu frekvenču viļņu uzbrukuma, un ja godīgi, tieši tas mani pamudināja veikt šo slaktiņu.
"saņēma 4350 gadu ilgu cietumssodu" un tolks? Ķipa viņš tik daudz atsēdēs