Amerikāņu kara noziegums Korejā-No Gun Ri slaktiņš.3

Drīz vien amerikāņu karavīri uzzināja par Z-korejiešu plāniem,tāpēc tika izdota , bēgļiem liktenīga , pavēle,kas noteica,ka ,ja uz ASV pozīcijām dodas civiliedzīvotāji,tad karavīriem ir tiesības jebkādā veidā padzīt viņus prom no savām pozīcijām. Diemžēl,daudzi virsnieki to darīja ar ieroču palīdzību.Šajā karā tika kopā reģistrēti vismaz 200 uzbrukumu bēgļiem ,pārsvarā no gaisa.

Zem lielā Z-korejiešu pārspēka 25.jūlijā , amerikāņu 1. kavalērijas divīzija ,atkāpjoties, sāka evakuēt korejiešu iedzīvotājus. Izklausās drosmīgi no amerikāņu puses ,vaine? Tāpat domāja izdzīvojušie korejieši,kuri drīz vien saprata,ka labāk būtu palikuši savās mājās.

Pievienojot šos iedzīvotājus klāt citiem bēgļiem,viņiem lika izveidot nometni. Drīz vien tika nošauti pirmie bēgļi,jo viņi izgāja ārā no kolonnas vai arī neizpildīja amerikāņu pavēles.Daudzi citi tika ievainoti,jo atradās krustugunī starp komunistu un ASV karavīriem.

Nākamajā rītā,redzot,ka lielākā daļa ASV karavīru atkāpās,bēgļi paši devās uz D-Korejas pusi. Satikuši sabiedroto kontrolopsteņus,viņus pārbaudīja,meklējot ieročus. Tad bēgļiem lika iet blakus dzelceļam,lai netraucētu karavīriem. Viss likās kārtībā ,līdz korejieši uzzināja par briesmīgu pavēli.

Pēc tam amerikāņi,kas pārmeklēja bēgļus, deva pavēli lidmašīnām atklāt uguni uz bēgļu kolonnu. Jau pēc pirmā uzlidojuma,kurā nomira lielākā daļa cilvēku,bēgļu rindās sākās liela panika

Apvienojot izsīkušos amerikāņu spēkus,majors william Whiterspoon deva pavēli rakt tranšejas kalnā austrumos no No Gun Ri dzelzceļa tilta.Nākamjās dienās amerikāņu 1. bataljons un 7.kavalērijas pulks ,ierakušies pozīcijās, apšaudīja bēgļus ,kuri noslēpās zem tilta.(tilts atradās starp diviem kalniem.vienā pusē nostiprinājās ASV karaspēks,bet otrā-ziemelkorejieši) Veterāni stāstīja,ka komandieri viņiem piedraudēja ar ieroci ,ja viņi atteiksies pildīt komandiera pavēli,proti, šaut uz bēgļiem.

Joseph Jackman ,viens no kara veterāniem atceras:''Es neatceros,vai tur [tunelī] bija karavīri. Bet bērni tur bija, un mums bija vienalga, kas tur bija- vai no 8 līdz 80 gadiem,  akli, sakropļoti vai psihiski slimi cilvēki, viņus visus nošāva''īsti nevarētu teikt,ka viņi to darījuši mērķtiecīgi un organizēti ,jo ne visi komadieri deva pavēli šaut . Bet tie,kas šāva, speciāli neskatījās uz tēmekli. Park Sun-yong, viena no izdzīvojušajiem bēgļiem ,teikusi,ka izdzīvojušie izmantojuši līķus,kā aizsegu no lodēm,kā arī ar kailām rokām rakuši bedres,lai kaut cik varētu aizsargāties no trasējošām lodēm,kas rikošetā lidojuši pa visu tuneli. Pēc tam arī Ziemeļkorejieši viņus apšaudīja ar ieročiem un artilēriju.Pēc triju dienu slaktiņa amerikāņi atkāpās.

Bojā gājušo skaits joprojām precīzi nav zināms.Pēc D-korejas datiem ,tika nogalināti vismaz 163 cilvēki, pēc izdzīvojušo liecībām-apm. 400, bet pēc amerikāņu datiem -nezināms. Starp citu šajā bēgļu grupā 3/4 bija bērni un sievietes. Amerikāņi joprojām nav atvainojušies par šo slaktiņu,apgalvodami,ka visi bēgļi tika nogalināti netīšām. Tilts,zem kura atradās korejiešu bēgļi tika uzreiz saremontēti(kautgan Korejā bija daudzi citi tilti daudz sliktākā stāvoklī),tādā veidā noslēpjot visus ,lodes radītus caurumus. Pētot šo gadījumu klajā nāca arī citi gadījumi, piemērām, alās noslēpušos bēgļus ir apmētājuši ar napalma bumbām ,un tie korejieši ,kas atradās jūras krastā ir tikuši apšaudīti ar kuģa lielgabaliem. Paldies,ka izlasīji un lūdz novērtē šo rakstu ar + vai - P.S. šī raksta mērķis nav izrādīt naidu pret ASV.