Amazones pietekas atrodas dažādas klimata joslās, un lietus periodi tur noris atšķirīgos laikos. Tā rezultātā upē vienmēr ir liels ūdens daudzums, augstāko līmeni sasniedzot maijā un jūnijā.
Amazone- upju karaliene3
115
0
Amazones pilsētas
Amazone nodrošina ērtu satiksmi, un tās krastos ir izveidojušās reģiona lielākās pilsētas. Lielāko pilsētu skaitā ir Manausa Brazīlijā un Ikvitosa Peru. Manausa ir Amazones štata galvaspilsēta un galvenā upes osta, kas ir pieejama arī okeāna kuģiem. 1660. gadā Manausu dibināja portugāļu iebraucēji, un tās uzplaukums 20. gadsimtā sākumā ir saistīts ar kaučuka ražošanas attīstību. Tajā pašā laikā tika uzcelta Manausas slavenā operas ēka. Tikmēr Ikvitosa no satiksmes viedokļa ir klusa un neparasta vieta, tajā nav iespējams nokļūt pa cietzemi, kontaktus ar apkārtējo pasauli nodrošina tikai lidosta un Amazones upe. Pilsēta ir dibināta 1863. gadā, tās ekonomika balstās uz vietējo dabas resursu izmantošanu.
Upes delta, kas lielāka par Austriju
Kamēr Amazone sasniedz Atlantijas okeānu, no tās aptuveni 200 kanāliem izveidojas ap 100’000 km2 liela delta. Katru gadu Amazone Atlantijas okeānā iepludina gandrīz 7000 km3 ūdens, mainot okeāna ūdens krāsu un samazinot tā sāļumu līdz pat 700 km attālumā no pašas Amazones ietekas okeānā.
Reklāma
Amazones džungļu iedzīvotāji
Amazones reģions veido aptuveni pusi Brazīlijas teritorijas, bet to apdzīvo tikai 8 % valsts iedzīvotāju. Vietējo indiāņu populācija ir aptuveni 5000’000 cilvēku liela, tas ir 36 reizes mazāk nekā 16. gadsimta sākumā, kad tur ieradās portugāļi. Indiāņi joprojām dzīvo nelielās kopienās, vadot dzīvi, kas tikai nedaudz atšķiras no viņu pēcteču dzīves. Šī ir viena no pēdējām vietām pasaulē, kuru iemītniekiem nav kontaktu ar civilizāciju. Tur dzīvo arī metisi, cilvēki kuru senči radušies krustojoties ar eiropiešiem. Citi brazīlieši viņus dēvē par caboclo, cilvēkiem kuri iznākuši no meža. Šis jēdziens tiek attiecināts arī uz cilvēkiem, kuri dzīvo upes krastos, tālu prom no pilsētām.
Papagaiļi, jaguāri un anakondas
Amazones reģionā mīt liels daudzums zemeslodes dzīvnieku valsts pārstāvju, un to apjomu lēš 10% apjomā no pasaules dzīvnieku sugām. Tur dzīvo 1ptuveni 2,5 miljonu sugu kukaiņi, 1300 sugu putni, 420 sugu abinieki un teju 380 sugu rāpuļi. Amazones lietusmežu iemītnieku vidū ir jaguāri un pumas, kapibaras, upju delfīni, krokodili, kaimani, aligatori, ādainie bruņurupuči un daudzas čūsku sugas, tostarp visstiprākā žņaudzējčūska anakonda. Amazones upēs mīt ap 2000 sugu zivju, tostarp akvāriju zivtiņas eņģeļzivis un gupijas, kā arī plēsīgās zivis piranjas un elektriskie zuši. Amazone un Orinoko ir mājvieta pasaulē garākajai saldūdens zivij arapaimai, kuras garums var sasniegt pat 4. metrus, bet svars vairāk nekā 100 kg.
Augu pārpilnība
Amazones mežu augu valsts ir bagātāka nekā Āfrikas un Āzijas džungļos. Tā ir arī apjomīgākā mežu teritorija pasaulē, aizņemot 5 500’000 km 2 . Amazones mežos aug vērtīgu sugu koki, piemēram, gumijkoks un sarkankoks, kā arī vairāku tūkstoši vīteņaugu sugu. Ir aprēķināts, ka vienā kvadrātkilometrā Amazones mežu var atrast vairāk nekā 200’000 sugu augus, no kuriem daudzi vēl nav nemaz pat atklāti vai tieši tāpēc arī klasificēti.
Tev patiks šie raksti
