Nu tad par alu!
Nemāki lasīt - prom!
http://www.spoki.lv/profils/migel1991 - pārējais
Alus vēsture2
24
2
Alus pastāv vairāk kā simts gadus. Tas izcēlās seno civilizāciju rašanās pirmsākumos. Ja runāt precīzi – septiņus tūkstošus gadu atpakaļ. Tas notika tik ļoti sen, ka var droši pieņemt, ka alus ir dievu velte. Ir grūti pateikt, kā viss notika īstenībā. Darīt alu sāka jau senie babilonieši un ēģiptieši. Viņi bija tik ļoti dievbijīgi un mīlēja noslēpumus, ka nekad mūžā neatzītos tajā, vai viņi ieguva alus pagatavošanas recepti kā dievu velti, vai arī neprātīgā eksperimenta rezultātā. Nedomājiet, ka pirmajā alū bija tādas pašas sastāvdaļas, kādas ir tā mūsdienu šķirnēs. Senie babilonieši un ēģiptieši sākumā darīja alu bez apiņa. Garšai un aromātam mūsu senči pievienoja tam priežu dzinumus un citas aromātiskās vielas.
Dažās valstīs alum pievienoja cukuru un rīsus. Starp citu, dažās alu šķirnēs šīs piedevas izmanto arī šodien. Tomēr tām jau nav tik liela loma tas pagatavošanas procesā. Senie romieši un ģermāņi arī prata darīt alu. Romieši sauca ģermāņu alu par barbaru dzērienu. Bet kopumā, rodas iespaids, ka alu darīja visos pasaules nostūros, vienīgi katra tauta sauca alu pa savam un izmantoja oriģinālu receptūru, kas tika glabāta noslēpumā.
Reklāma
Apiņi, bez kura tagad neiztiek vīna ražošana, sāka izmantot IX gadsimtā. Tā, lai piešķirtu alum apiņa smaržu, Anglijā un dažos Kanādas un ASV reģionos arī šodien alum, tā pagatavošanas pēdējās stadijās, pievieno apini. Dažreiz to pievieno jaunajam vai jau gatavam alum.
Mūsu dienās, izmantojot šo paņēmienu, aldari liek sausu apiņi līdz rūgšanas beigām vai liek to ķeģos. Bet tajos laikos, kad alus tika glabāts mucās, apini lika tieši mucās un atstāja to tur uz vienu-divām nedēļām. Kopš tiem laikiem šādu iereibuma veidu sauc par sausu vai izejvielu iereibumu. Tieši šādā veidā simts gadus atpakaļ aldari tiecās pastiprināt alus uztveršanu, nepaaugstinot tā rūgtumu.
Alus ir tradicionāls latviešu dzēriens, nevar iedomāties senas un mūsdienu Latvijas svinības bez tā. Alus bieži tiek pieminēts latviešu folklorā, neskaitāmas tautasdziesmas ir veltītas tam. Latvijā alu tradicionāli darīja no miežiem un apiņa. Tāpat alus darīšanas procesā bieži pievieno medu, tad produkts saucas MEDALUS (medus alus). Pievienoja kadiķa vai vērmeļu ogas, lai piešķirtu alum garšu. Šodien pastāv daudz alus šķirņu, kuras ražo vīna darīšanas rūpnīcās visā Latvijā. Alus ir populārākais alkoholisks dzēriens ballītēs, īpaši, kad draugi satiekas tavernā, lai nosvinētu kāzas vai vasaras saulgriežus (Līgo).
Reklāma
Tev patiks šie raksti
