Jautājums par to, kad un kā radušies pirmie cilvēki, joprojām nodarbina zinātnieku prātus.
Ir dažādi viedokļi par to, kā radušies cilvēki:
Vieni domā, ka cilvēks ir radies no senām būtnēm, kas reiz dzīvojušas tepat uz Zemes. Daži uzskata, ka cilvēku ir radījusi visvarena būtne – Dievs. Vēl citi ir pārliecināti, ka dzīvība radusies ārpus Zemes.
Homo habilis.
Pirmo cilvēkveidīgo būtni sauca par Homo habilis – (latīņu val. homom –cilvēks + habilis parocīgs, piemērots) „prasmīgo cilvēku”, jo šī būtne jau prata izgatavot akmens rīkus.
Homo habilis dzīvoja Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā apmēram pirms 2,5 līdz 1,5 miljoniem gadu. Salīdzinājumā ar Australopiteku „prasmīgajam cilvēkam” seja bija plānāka, piere – augstāka, lielie un mazie dzerokļi – sīkāki, uzacu izciļņi sāka izzust un smadzeņu apjoms palielinājās. To augumu klāja apspalvojums. Ikdienā šīs būtnes staigāja stipri saliekušās uz priekšu. Garās rokas ar līkajiem pirkstiem bija labi piemērotas kāpelēšanai pa kokiem. Grūti pateikt, kādas bijušas viņu mītnes, iespējams, viņi mācēja veidot būdas.
Homo erectus.
Pirms 1,6 miljoniem - 200 000 gadu dzīvoja nākamā cilvēkveidīgā būtne – Homo erectus.
Homo erectus – (latīņu val. homo – cilvēks + erectus – uzcelts stāvus) – „stāvus staigājošais cilvēks”.
Šī būtne bija veikla un varēja diezgan ātri paskriet, mācēja izgatavot salīdzinoši sarežģītus darbarīkus un spēja nomedīt lielus un ātrus dzīvniekus. Viņu augums varēja sasniegt pat 1,8 metrus. Zināms, ka apmēram pirms viena miljona gadu „stāvus staigājošo cilvēki” iemācījās izmantot uguni. Homo erectus prata pielāgoties daudzveidīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Tieši viņi pirmie atstāja Āfriku un pārcēlās uz Āziju un vēlāk – arī uz Eiropu. Jaunākie pētījumi liecina, ka Homo erectus prata izrunāt gandrīz visas tās skaņas, kuras lietojam mēs, tāpēc varēja cits citu brīdināt par briesmām un saprasties medībās, kā arī ātri un precīzi nodot pieredzi par darbarīku izgatavošanu.
Homo neanderthalensis.
Pirmatnējos cilvēkus, kas pirms 200 000 – 35 000 gadu dzīvoja Eiropā un Rietumāzijā, sauc par neandertāliešiem.
Homo neanderthalensis (latīņu val. homo – cilvēks + neanderthalensis – Neandertāles) – cilvēkveidīgā būtne, kas pēc ķermeņa uzbūves visvairāk līdzinājās mūsdienu cilvēkam.
Viņi bija spēcīgi muskuļoti, viņiem bija izvirzīts žoklis, slīpa piere un izteikti uzacu loki. Smadzeņu apjoms bija lielāks nekā mūsdienu cilvēkam. Neandertālieši bija pirmie zināmie cilvēki, kas apglabāja mirušos un rūpējās par slimniekiem. Iespējams, ka viņi lietoja primitīvu valodu, lai sazinātos. Neandertāliešu dzīves laikā bija iestājies aukstāks klimats, tāpēc viņi iemācījās patverties alās, veidoja mājokļus un apģērbu. Apmēram pirms 35 000 gadu nenoskaidrotu apstākļu dēļ neandertālieši izmira. Viņi bija „saprātīgo cilvēku” sānu atzars – mūsdienu cilvēku brālēni.
Homo sapiens.
Ne vēlāk kā pirms 100 000 gadu izveidojās mūsdienu cilvēks, ko cilvēki nosaukuši par Homo sapiens.
Homo sapiens – (latīņu val. – homo – cilvēks + sapiens – gudrs) – mūsdienu cilvēks jeb „saprātīgais cilvēks”.
Viņa ķermeņa uzbūve izveidojās tāda, kāda tā ir mums. Arī viņa prāta spējas bija līdzīgas mūsdienu cilvēkam. Homo sapiens dzīvoja Eiropā, Āzijā, Amerikā un Austrālijā. Līdz ar „saprātīgā cilvēka” parādīšanos par galvenos saziņas un pieredzes nodošanas līdzekļi kļuva valoda.
homo habiļa galvaskauss.nu tads pats ari ir erektusam.
neandertalieša galvaskauss.
homo habiļa instrumenti, ar kautko taču jāsāk:D
homo erektusi jau taisija kautko lidzigu ierociem un cirvišiem un tadam lietam.
neandertalieši saka apbedīt savus tuviniekus, un viņi nodarbojas ar domostikaciju (savaļas augu un dzivnieku pieradināšana). nodarbojas ar zemkopibu, un lopkopību, ka ari diezgan profesionali macēja medīt.
homo sapiens, jau maceja taisit šķēpus un lokus,būltas, saka izmantot dzelzs rudu, un vel ieguva dzelzi no nokritušiem meteoritiem.
Centrāltirgū arī daži pēc paskata - homo vazājas.. Tādu zinātnieki atradīs pēc 300 gadiem un teiks, ka 2016 mērkaķveidīgi cilvēki dzīvoja. Nav atrasti vidus posmi, tā kā joprojām tikai teorija. Tāpat kā lielais sprādziens un viss pārējais
Ir interesantas teorijas par Baskiem, Neandertāliešiem un rēzus negatīvs asins grupu.
Google: Basque Neanderthals
Google: Basque rhesus negative
Google: rhesus negative
Palasi, varbūt rodas idejas jaunam rakstam.
pieļauju, ka cilvēki ir ārpuszemes izcelsmes, kaut vai tapēc, ka cilvēki ir vienīgā suga, kura nespēj/nevēlas sadzīvot ar dabas likumiem, ar zemi tādu kāda tā ir, un cenšas to iznīcināt.
rekur atradu youtube video, par homo habili, vienigi spaņu valodā, bet tāpat interesanti: https://www.youtube.com/watch?v=mQrOLGoIl2c
homo erectus video: https://www.youtube.com/watch?v=cAHJC73vazw
sitie jau bija daudz gudraki un izkatas lidzigaki musdienu cilvekam, erektusiem vismaz jau bija kada stategija medisana, iedzen dzivnieku starp kalniem un novienas puses skrien virsu vinam no otras puses gaida vinu, tas jau vien nozime kad vini bija daudz gudraki par habiļiem.
