Nav neviena ,kas mums varētu pastāstīt par tautu pārgājieniem, to dēkām un piedzīvojumiem, satiekoties ar zvēriem un svešiem cilvēkiem lielajos mežos ,kas toreiz klāja Eiropu. Neviens nav aprakstījis notikumus ilgajā akmens laikmetā ,kas Ziemeļeiropā beidzās tikai ap 1500. g. pr. Kr. Eiropieši neprata rakstīt.
Aizmirstie piedzīvojumi4
30
0
Mēs savukārt neprotams daudz ko tādu ,ko šie senie ļaudis prata un varēja. Mums būtu ilgi jāvingrinās un jāmācās, lai mēs no tā materiāla ,kas bija mūsu sentēvu rīcībā, varētu izgatavot sev ieročus un darba rīkus un lai mēs neaizietu bojā cīņā ar dabas spēkiem, zvēriem un naidīgām ciltīm.
Nav šaubu ,ka atpūtas brīžos- varbūt jo sevišķi vakaros, kad viņi sēdēja pie saviem ugunskuriem, tie pārrunāja savus piedzīvojumus. Vecākie droši vien tāpat kā tagad, atcerējās senos laikus un savu tēvutēvu cīņas darbus. Radās seni stāsti, teikas un dziesmas. Bet gadu tūkstošu gaitā daudz kas aizmirsās ,daudz kas pārveidojās ,un nākošās paaudzes daudz ko nesaprata
Reklāma
Daži senseni izteicieni, domas un gudrības paglābās tautu valodās. Tiem ,kam laimējos tos pareizi iztulkot, uz brīdi paveras kāda aina no aizgājušo paaudžu dzīves, viņu domām un uzskatiem. Bet tas ir tikai tik daudz, cik šķemba no nogrimuša kuģa
Tomēr,šķiet, mēs vēl šodien neesam brīvi no tā,ko pārdzīvoja un izjuta mūsu tālie ciltstēvi. Dažreiz miegā mūs pārņem pēkšņas bailes-mums liekas,ka mēs krītam it kā no augsta koka. Daudzreiz mūsu senčiem nācās pārnakšņos draudīgā mežā koku zaros, kad apkārt ložņāja plēsīgi zvēri. Nevajadzēja daudz, lai miegā pazaudētu līdzsvaru.
Tā pat kādreiz bija liels risks vienam doties pāri lielākam klajuma. Ja tur uzbruka kāds,kas bija stiprāks un plēsīgāks, tad grūti bija glābties un paslēpties. Dažus cilvēkus vēl tagad pārņem nesaprotamas bailes, ejot pāri kādam tukšam laukumam. Iespējams,ka atmiņas par sen aizmirstām dēkām vēl dzīvo kaut kur mūsu zemapziņā.
Reklāma
Bieži vien, sveicinot otru cilvēku, mēs, neko nedomājot, drusku paceļam labo roku. Varbūt tā ir tā pati kustība ,kas radās pirms tūkstošiem gadu, ka tajā neslēpjas ierocis un ka viņš tuvojas otram kā draugs
Uzticamākais liecinieks par vissenākajiem laikiem tomēr ir pati zeme. Tā ir gan klusa, bet tā neprot arī melot. Tur ir uzglabājušies seno cilšu ieroči un darba rīki. Zeme glabā arī viņu kaulus
Tādā kārtā ir saglabāta daļa no aizmirstiem laikiem un tautām, viņu cīņām un darbiem, viņu ceļiem un robežām. Senvēstures pētnieki ir daudz un pacietīgi strādājuši, lai atraktu un noskaidrotu to, ko zeme pasargājusi no iznīcības un pazušanas. Zināmi, kas ar to nodarbojas, sauc par arheoloģiju, kas latviski nozīmē- mācība par vissenākajiem laikiem.
Reklāma
Tā ir mūsu tēvu zeme ,no kuras mēs dabūjām zināt, ka mūsu sentēvi inākuši viņas robežās kādreiz jaunajā akmens laikmetā.
Tev patiks šie raksti
