Agrāk tā bija kā paradīze strādniekiem...30

1941. gadā (Azerbaidžāna tad ietilpa Padomju Savienībā) šeit tika iegūti jau 175 miljoni barelu naftas gadā, tie bija 75% no kopējā naftas ieguves apjoma visā Padomju Savienībā! Dēļ šīm naftas ieguvēm, Vācieši Otrā pasaules kara laikā centās iekarot šīs teritorijas.

Pēc kara uz piekrastes salu, kuru jūrnieki bija nosaukuši par „Melnā klints”, ieradās Padomju inženieri. Viņi uzbūvēja nelielu šķūni uz mazās saliņas un veica izmēģinājuma urbumus. Naktī uz 1949. gada 7. novembri viņi atklāja augstvērtīgu naftu 1100 metru dziļumā zem jūras līmeņa, un drīzumā tur tika uzstādīta pirmā jūras naftas ieguves platforma pasaulē. Salīdzinot ar mūsdienu naftas platformām, tā bija primitīva, jo tā sastāvēja galvenokārt no koka.

Ar laiku šeit jau tika uzceltas vairāk kā 200 naftas platformas, vairāk kā 300km garumā ceļi un tilti, kuri savienoja platformas un pa tiem brauca autocisternas. Pateicoties šai naftas ieguves vietai, masveidā sākās lielo naftas tankeru būvniecība.

Uz salas tika uzceltas daudzstāvu dzīvojamās ēkas priekš 5000 strādniekiem.

Līdz 1960. gadam tur atradās tikai 1-2 stāvu ēkas, bet pēc Hruščova vizītes tika dots rīkojums par 5-9 stāvu ēku būvniecību. Līdz tam strādnieki dzīvoja pie saliņām nogremdēto veco kuģu kajītēs.

Strādnieki nedēļām dzīvoja naftas ieguves laukos. Uz salas atradās sava dzērienu rūpnīca, futbola laukums, bibliotēka, ceptuve, veļas mazgātava, 300vietīgs kinoteātris, pirts, un pat parki, priekš kuriem melnzeme tika speciāli vesta no kontinentālās daļas.

Tā bija Staļina utopija strādniekiem. Utopija eksistēja un bija kā paradīze strādniekiem aptuveni 10 gadus, līdz brīdim, kad naftas kvalitāte sāka pazemināties un naftas platformas pamazām tika slēgtas.

Pašreiz liela daļa tilti ir sabrukuši un rada briesmas kuģotājiem. Bet naftas platformas nav pilnībā pamestas, tur vēl strādā un dzīvo cilvēki, Pēdējo 10 gadu laikā tur tika uzstādītas pāris jaunas, modernākas naftas platformas, kuras ieurbjas līdz 1800m dziļumam. Viņi pelna 130$ mēnesī, tas ir vairākas reizes mazāk, nekā pelna strādnieki naftas ieguvēs uz sauszemes.

Bija plāni par to, ka šo vietu varētu pārvērst par krāšņu tropisku kūrortu, bet nekas nesanāca. Pašreiz šajās naftas ieguvēs tiek iegūta tikai niecīga daļa no kopējā naftas apjoma Azerbaidžānā. Pēc ekspertu aplēsēm šajās ieguvēs varētu pumpēt naftu vēl aptuveni 20 gadus. Bet infrastruktūras mūžs ir vēl maksimums 10 gadi. Bet bez pieklājīga remonta viss atradīsies zem ūdens jau pēc pieciem gadiem.

...........................................................................................................................................................................................................................................

  Un šeit ir daudzi šokējoši, izglītojoši,

interesanti un smieklīgi raksi:

http://www.spoki.lv/profils/tasies

......................................................................