Pēdējos 50 gados Āfrika pieredzējusi daudzus no ekscentriskākajiem un brutālākajiem diktatoriem pasaules vēsturē. Viņu režīmi ir pārstāvējušī dažādus politiskos uzskatus, ko vieno vēlme nežēlīgi un sistemātiski apspiest citādi domājošos. Šo valstu līderi bieži vien personiski piedalās pretinieku spīdzināšanā un vienlaikus mērķtiecīgi spodrina savas personības kultu. Un protams,viņi bija bagāti uz savas nabadzīgās tautas rēķina.
Āfrikas ļaunākie despoti7
58
5
Idi Amins(pie varas 1971-1979) TITULS: pašizdomāts,apmēram, 20 vārdu garš teikums. Ugandas virspavēlnieks prezidents uz mūžu.
Āfrikas visslavenākais diktators astoņu gadu valdīšanas laikā lika sodīt vairāk nekā 500 000 cilvēku.Stāsta,ka lielais daudzums Nīlā peldošo līķu aizsprostojis elektrostaciju "Nulabaale Power station" pie Viktorijas ezera. Uzsācis tā saukto ekonomisko karu. Amins izraidīja no valsts desmitiem tūkstošu aziātu,kas bija tur ieradušies britu režīma laikā. Diktators paspēja novest Ugandas ekonomiku līdz sabrukumam,iekams neveiksmīgs karš ar Tanzāniju piespieda viņu bēgt uz Saūdu Arābiju. Amins nomira 2003.gadā.
Žans Bedels Bokasa (apēda savus pretiniekus) Pie varas no 1966-1979.
Sagrābis varu,Bokasa ieviesa vairākus stingrus likumus,piemēram, 15-55 gadus vecos iedzīvotājus,kam nebija darba ieslodzīja cietumā un aizliedza ubagošanu. 1976.gadā Bokasa kronēja sevi par imperatoru,pastiprināja kontroli pār neapmierinātajiem pavalstniekiem un visus spēkus veltīja savas bagātības vairošanai,ko visādi izrādīja. Viņš tērpās sermuļādās,nopirka 60 Mercedes limuzīnus,viņa karieti vilka astoņi zirgi. 1979.gadā Bokasa pavēlēja šaut uz skolniekiem,kas bija izgājuši demonstrācijās. Aptuveni 100 bērnu gāja bojā,un klīst baumas,ka Bokasa piedalījās šaušanā un pat ēda bērnu līķus. Dažus mēnešus vēlāk viņu no varas troņa gāza.
Reklāma
Semjuels DO ( Do sāka savu valdīšanu ar politisko pretinieku slepkavībām,lielākoties upurim nocērtot galvu)
Semjuels Do nāca pie varas pēc asiņainā apvērsuma,kurā viņš nocirta galvu toreizējam prezidentam Viljamam Tolbertam,un ieviesa vienu no nežēlīgākajiem režīmiem Āfrikā. Simtiem tūkstošu iedzīvotāju meklēja patvērumu kaimiņvalstīs. Do slēdza presi un terorizēja nevalstisko organizāciju biedrus. DIktatūras gals pienāca 1990.gadā Do pratināšanu un spīdzināšanu apvērsuma organizātori iemūžināja lentē. Kad Do nogrieza ausi,viņš izdarīja pašnāvību,triecot galvu pret sienu.
Fransisko Nguema (prezidents uz mūžu,unikāls brīnums,izglītības lielmeistars)
Nguema kļuva bēdīgi slavens kā Āfrikas Pols Pots. Viņš slēdza skolas un slimnīcas,aizliedza apmeklēt baznīcu un pasludināja,ka vārds "intelektuāls" neatbilst āfrikāņu pasaulei. Ap 20 000 cilvēku nogalināja politiskajās tīrīšanās,bet 100 000 -gandrīz 1/3 valsts iedzīvotāju aizbēga.
Mobutu Sese Seko (1997.gadā viņš mira no prostatas vēža trimdā Marokā)
Mobutu nebija parasts politiskais līderis,viņš iztēloja sevi par Jēzu,bet savu māti par Mariju. Mobutu apgalvoja,ka viņa partija MRP nav ne labējie ne kreisi orientēta un arī ne pa vidu. Pārējā pasaule dēvēja viņa valstisko stilu par kleptokrātiju,kad diktators sagrābj sev personiskos labumus. Kamēr tauta slīga nabadzībā,viņš piesavinājās vismaz 5 miljardus! dolāru un noveda valsti līdz kraham.