2.daļa šeit: http://www.spoki.lv/vesture/Abrahams-Linkolns-2-dala/218627
Abrahams Linkolns bērnību aizvādīja ļoti pieticīgā vidē. Viņš kļuva par advokātu un politiķi un bija stingri pārliecināts, ka brīviem jābūt it visiem amerikāņiem. Savās runās Abrahams Alinkolns īpaši uzsvēra vergu nožēlojamo stāvokli un atklāja kādu ļaunumu izraisītu verdzības paplašināšana. Kad A. Linkolnu ievēlēja par prezidentu, Dinvidu plantatori saskatīja ierastā dzīvesveida apdraudējumu. Dienvidu štati izstājhāsno ASV un nodibināja jaunu valsti- Amerikas konfederātu štatus.
Pašaizliedzīgais darbs
1860. gada prezidenta vēlēšanu kampaņā Republikāniskā partija centāws akcentēt A. Linkolnu vienkāŗso sociālo izcelsmi. Repuyblikāņi viņu gribēja parādīt kā cilvēku ar pašaizliedzīgu darbu līdz sabiedrības virsotnēm. A Linkolns tika iesaukts "Baļķu princi", atsaucoties uz vien no pirmajiem darbiem, kad viņš strādāja par baļķu šķēlēju. A. Linkolns ir bijis arī prāmja vadītājs, pārdevējs, mērnieks un pasta priekšnieks, pirms kļuva par advokātu Springfildā (Ilnoisā).
Neizskatīgais līderis
Kāds draugs par Abrahamu Linkolnu ir teicis, ka viņu "dzen uz priekšu mazs neredzams motors, kuram nevajag atpūsties". Būdams godkārīgs jauneklis, viņš cītīgi mācījās, lai kļūtu par advokātu. A. Linkolnu ievēlēja par Ilnoisas Likumdošanas sapulces locekli, bet vēlāk par- par kongresa locekli. Te viņš kļuva slavens kā verdzības pretinieks. 1860. gadā Republikāniskā partija A. Linkolnu izvirzīja par prezidenta kandidātu.. Viņš tika ievēlēts tikai ar 40 procentiem balsu. Lai gan A. Linkolns kļuva par vienu no izcilākajiem prezidentiem ASV vēsturē, ārēji tas neko neliecināja. Būdams 2 metrus garš viņš atstāja lempīgu iespaidu.
A. Linkolns un verdzība
Līdz pilsoņu karam IDenvidu štata ekonomika balstījās uz rīsa, kokvilnas un cukurniedru audzēšanu, kurā tika izmantots vergu darbs.Kau arī Abrahams Linkolns uzskatīja vergu darbu netaisnīgu, viņš neatzina, ka Dienvidu štatos tā būtu jālikvidē piespiedu kārtā.Taču prezidents patiesi vēlējās, lai jaunās Rietumu teritorijas nekļūtu par verdzības štatiem. Daudzi ASV pilsoņi bija vienisprātis ar šādu iekšpolitiku. Tomēr 1860. gadā, kad A. Linkolnu ievēlēja oar orezide4ntu, vairums dienvidnieku saprata, ka šādai verdzības iekārtai un dzīvesveidam drīz pienāks gals.
Mērija Toda Linkolna
A. Linkolna sievai Mērijai grūti bija iejusties pirmās lēdijas lomā, jo viņa nebija pazīstama Vašingtonas augstākājā sabiedrībā. Pilsoņu karš ( viņa bija dienvidniece) un dēla Vilija nāve 1862. gadā atstāja paliekošo iespaidu uz garīgo veselību.
Abrahams Linkolns mēdza valkāt apģērbu, kas viņam nepiestāvēja un nebija piemērots oficiāliem pasākumiem.
Daudzi vergi aizbēga uz brīvajiem Ziemeļu štatiem, izmantojo "Pazemes dzelzceļu"-slepenu vergu glabāšanas sistēmu, kuru izveidoja abolicionisti.
Savienības sabrukums
Tā vietā, lai Abrahamu Linkolnu pieņemtu par prezidentu, lielākā daļa diendu štatu 1861. gadā nolēma atdalīties no Savienības. A. Linkolns bija pārliecinātas, ka IDenvidu štatiem nav konstuticionālu tiesību tā rīkoties. Viņš bija zvērējis sekot, lai tiktu ievēroti ASV likumi un tādēļ apņēmās apvienot sašķēlušos valsti, pat ja tā izraisītu pilsoņu karu.
Dienvidkarolīna bija pirmai štats, kas atdalījās no ASV.
Džefersons Deiviss
1861. gada februārī Amerikas Konfederātu štatu delegāti tikās Montgomeri (Alabamā), lai ievēlētu prezidentu. Viņi nobalsoja par Džefersonu Deivisuno Misisipi. 1845. gadā Dž. Deiviss tika ievēlēts kongresā, bet ASV- Meksikas kara laikā komandēja ASV karaspēku. Viņš bija Senāta loceklis un prezidenta Pīrsa administrācijas kara ministrs. Dž. EDeiviss bija vergturis, tāpēc atbalstīja verdzības saglabāšanu.
Sašķeltā valsts
1861. gada sākumā DIenvidkarolīna, Džordžija, Florida, Alabama, Misisipi un Luiziāna izveidoja jaunu valsti- Amerikas konfederātu štatus. Tikai nedēļu pēc Abrahama Linkolna inaugurācijas ceremonijas Konfederātu štati pieņēma konstitūciju, kas apliecināja konfederācijas tiesības būt neatkarīgai valstij, kurā pastāv verdzība. Vienpadsmit štati atdalījās no Savienības, bet 5 "robežstati" palika Savienībā, tomēr daļa pilsoņu atbalstīja konfedreāciju.
(Vēlāk rakstīšu par Linkolna un nāvi un karu)
