Reklāma
Reklāma
Reklāma
Tev patiks šie raksti
1. bilde man atsauc atmiņā ne vienu vien epizodi no pašas piedzīvotā. Tādas kurpnieku darbnīcas bija arī manā bērnībā tepat Latvijā un Lietuvā. Viņu gatavoto apavu kvalitāti varētu apskaust vēl šodien. Mana tēva māsas vīram arī bija līdzīga kurpniekdarbnīca. Pats bija augstas klases meistars, ar viņu kopā strādāja viens no dēliem un vienmēr bija arī kāds māceklis. Ieraudzīju pie sienas zābakus un atceros, ka arī man vienmēr bija viņa gatavoti dabīgas ādas ziemas zābaki, ar kuriem varēju visas peļķes izbradāt (pieaugušajiem neredzot), pieskrūvēt slidas un slidot gan pa ledu, gan pa ledū piebrauktu lielceļu. Kājas nekad nebija slapjas, žūstot zābaki neizjuka un nedeformējās. Regulāri gan bija jāieziež ar trānu vai āpša taukiem. Kā ziežamais instruments kalpoja kaltēta zaķa kāja.
