ASV prezidentu uzskaitījums laikā no Neatkarības kara līdz Pilsoņu karam (1789-1861)
ASV prezidenti 1. daļa1
8
0
Džordžs Vašingtons. Vašingtons kļuva par pirmo ASV prezidentu uzreiz pēc Neatkarības kara. Viņš tiek dēvēts par "amerikāņu nācijas tēvu". Tieši Vašingtons, kā armijas virspavēlnieks lielā mērā panāca, ka Jaunās pasaules kolonijas kļuva par neatkarīgu valsti. Viņš ielika stiprus pamatus mūsdienu federālās valdības sistēmai. Viņš ieteica trīskāršu varas sadalījumu starp izpildvaru (prezidents), likumdošanu (kongress) un tiesu varu.
Džons Adamss. Būdams viceprezidents Vašingtona administrācijā un akadēmiski izglītots jurists, turpināja nostiprināt ASV valdību. Bija ASV vēstnieks Nīderlandē, Britānijā un Francijā, kur viņa darbs vainagojās ar Parīzes līguma parakstīšanu 1783. gadā, kas formāli atzina ASV neatkarību. Viņš izveidoja ASV jūras kara floti.
Reklāma
Tomass Džefersons. Būdams jurists, filozofs, arhitekts, politiķis un rakstnieks varēja sacensties ar renesanses laika gara milžiem. Vēsturē iegājis kā ASV Neatkarības deklarācijas autors un dedzīgs cilvēktiesību aizstāvis. Dokumentāli pierādīts 38 gadus ilgais sakars ar verdzeni Salliju Hemingsu. Viņam bija 5 bērni. Nodevās makšķerēšanai un jāšanas sportam.
Džeimss Medisons. Dibinājis ASV Kongresa bibliotēku — pasaulē lielāko grāmatu krātuvi. Viens no ASV konstitūcijas veidotājiem. Viņa prezidentūras laikā britu karavīri ieņēma un nodedzināja Vašingtonu, tajā skaitā arī Balto namu.
Džeimss Monro. Monro vārdu ir ieguvusi politiska doktrīna, kas liedz Eiropas valstīm iejaukties Amerikas kontinenta valstu lietās. Viņa prezidentūras laikā ASV štatu skaits palielinājās no 15 uz 24.
Reklāma
Džons K. Adamss. Talantīgs diplomāts, lingvists un zinātnieks, ASV otrā prezidenta Džona Adamsa dēls. Piedalījies Monro doktrīnas formulēšanā. Pēc prezidentūras viņam bija gara un izcila karjera ASV kongresā. Brīvajā laikā spēlēja biljardu un devās peldēties. Esot peldējis kails Potomakas upē un nēsājis vienu uzvalku 10 gadus.
Endrū Džeksons. Kļuva par nacistu varoni 1815. gadā pēc uzvaras pār britu karaspēku kaujā pie Ņūorleānas. Radīja starptautisku skandālu, vajājot seminolu indiāņus Floridā, kas tolaik piederēja Spānijai, bet 1819. gadā kļuva par ASV štatu. Pirms kļuva par prezidentu, bija Tenesī štata tiesnesis. Lai gan bija nogalinājis cilvēku duelī, kopš viņa prezidentūras Baltajā namā darbojas tā saucamais virtuves kabinets, ko veido prezidentam tuvi un ietekmīgi cilvēki. Tiek uzskatīts par Demokrātu partijas dibinātāju.
Martins Van Burens. Lai gan bez formālas izglītības, kļuva par prasmīgu juristu, iegūstot iesaukas "Rudā lapsa" un "Mazais burvis". Viens no augumā īsākajiem prezidentiem — viņa augums 165. cm. Zaudēja popularitāti, jo neļāva valdībai iejaukties 1837. gada saimnieciskajā krīzē. Vadīja koalīciju, kas vēlāk kļuva par mūsdienu Demokrātisko partiju. Viņa ģimenē bērnu rotaļu biedri bija 2 tīģerēni.
Reklāma
Viljams Harisons. Pirmais prezidents, kas miris tikai mēnesi pēc stāšanās amatā. Viņš inaugurācijas laikā saaukstējās, kas viņam bija liktenīgi. Kā ģenerālis veiksmīgi karoja pret britiem 1812. gadā.
Džons Tailers. Viņa prezidentūras laikā Teksasa kļuva par ASV štatu. Viņa prezidentūru iedragāja asas cīņas ar kongresu finanšu jautājumos. Viņš ir rekordists starp prezidentiem pēc bērnu skaita — astoņi no pirmās sievas un septiņi no otrās sievas.
Tev patiks šie raksti
