Un sviests sākas.
Ūdenspistolītes.
Kādreiz bija modē.
Kādreiz Banka Baltija, Parex.......
Karlsons. RIP.
Runcis Renārs un pelēni.
Street Fighter Chun Lee tagad :) he he ...
Lāzerītis ar staru un dažādiem attēlu uzgaļiem, normāla acu bojājamā ierīce.
Čučumuiža.
Spēļu konsoles :D, katrā viena spēlīte .
Jeii, dabūju autoritāti. :D tāds prieks tagad....
Ar lepnumu jaatzīst , ka ar vairumu esmu pat ļoti labi pazīstams :D vuhuu..labakā paaudze!!
kad biju mazs, mani totāli biedēja kapeņu stāstiņu sākums - tie vārti, un kamera virzās uz māju līdz pat pagrabam (ja kāds nav redzējis, var sameklēt youtubē "Tales from the Crypt") Tas seriāls vienmēr sākās tieši 12 naktī, vēl mājās vecais pulkstenis sit zvana stundas, vienreiz es paliku mājās viens pats, un nevarēju pārslēgt uz citu kanālu... skatījos zem segas un aizspiedu ausis 
Lai gan es esmu no 90to pašām beigām, līdz 2000 vidum lielākā daļa arī mūsu rajona bija, tie vēl bija tie laiki ka pa vienu latu es varēju tik daudz saldumus nopirkt, tagad pa 2 eiro ne sūda nevar dabūt.
Gribu atpakaļ bērnību 
Vel atceros, kā pēc lietus ar draugiem lasiju gliemežus un taisiju tiem nožogojumu no koka sprunguļiem un daudz kā cita. 
Tāda nostaļģija!
Pelnītākais pluss ko līdz šim esmu ielicis!!! +4 no manis!
zini kas trūkst?tās tizlā krāsainā atspere.
Saprotu tagad kāpec man tik laba redze man tētis mājās mācija kaujas paņēmienus un kad kāds spīdināja pateicu, ka iedošu pa seju ja spīdinās acīs ;d
Mums ar brāli tuvākajā apkaimē piederēja 3 štābiņi . Pie vistu kūts , viens 2 stāvīgais dziļi mežā (tur otrajā stāvā putni ligzdas vija) , otrs 2stāvīgais netālu no dārza . Štābiņu pārsvarā činījām mēs ar brāli . Bet bija vēl kāds palīgā .
Vēl patika pa vecu , sabrukušu ēku tusēt . Tā saucās andrejmāja . Es biju vienīgā meitene puiku barā . Spēlējām kariņus , taisījām šautenes no dēļiem . Pie Andrejmājas bija kūts , kur bija lapseņu pūznis, kuru bratans vai kāds cits izpostīja , lai būtu drošāk tusēt .
Vēl taisījām kautko līdzīgu ar ko laisties kā pa trosi . Sačinījām no troses un vecas riteņa stūres .
Vēl pie mājas bija drupas , kurās pārsvarā es tusēju . Es vispār dzīvojos bez uzraudzības un nebiju ne kritusi , ne salauzusi kādu kaulu - laikam bratans mācīja , kā kāpelēt un nebaidīties . 
Kādreiz pa āru bija vislabāk iztusēties - piekrītu . 90-tie bija the best.
Arī kasetnieku videospēle - bāc , kas par atkarību bija . Tantei bija Playstation2 uz diskiem un tai laikā dārga manta - dažreiz ar uzspēlēkjām , kad mums atveda uz brīdi . 
Šie laiki bija zelta laiki . 
Ne Iphone , ne datoru vajadzēja , ne XBoX 360 , ne arī spaisu jaunatne pazina .
Iphone vietā bija tetris , Datoru aizstāja multenes un pēc tam skrējām ārā trakot , Xbox 360 bija aizstāts ar kasetnieku videospēlēm un spaisa vietā bija saldumi
Pats esmu piedzimis 21. gadsimta pirmajā pusē, 2001. gadā, un esmu to visu pieredzējis! Ahhh, kā man pietrūkst mana bērnība.
