8 viltīgākie noziedznieki14

1925. gadā tālaika slavens krāpnieks Viktors Lustigs pamanījās pārdot Eifeļa torni. Divreiz! Turklāt tikai divu mēnešu laika posmā. Tolaik Francija bija tikko atkopusies no 1. pasaules kara sekām, valstī bija jūtams ekonomikas uzplaukums, kas kļuva par labu augsni krāpniekiem. Kādu dienu Lustigs avīzē izlasīja, ka Parīzes varas iestādes uztrauc lielās Eifeļa torņa uzturēšanas izmaksas. Un viņam radās ģeniāla ideja. Viņš noviltoja virkni dažādu dokumentu un ielūdza sešus metāla biznesa milžus uz smalkāko Parīzes viesnīcu it kā pārrunāt kādu darījumu. Viņš stādījās priekšā kā Telegrāfa un pasta ministrijas vadītāja vietnieks un paziņoja šiem uzņēmējiem, ka Eifeļa torņa celtniecība valstij izmaksājusi tik daudz, ka vairs nav palicis naudas tā uzturēšanai un valdība ir nolēmusi to nojaukt un nodot metāllūžņos. Lai neradītu tautā pārlieku lielu sašutumu, visiem tika piekodināts nereklamēt šo darījumu pirms darījums ir beidzies. Lustigs izdeva pēdējo naudu, lai smalkā limuzīnā aizvestu katru no uzņēmējiem uz torņa apskati. Šie braucieni ļāva viņam izpētīt, kurš uz visu skatās ar lielāku entuziasmu un būtu vieglāk piemuļķojams. Lai arī līdz tornim tika vesti visi seši uzņēmēji, Lustigs jau sen bija nolēmis, ka viņa upuris būs kāds Andrē Puasons. Puasons nebija pašā Parīzes industrijas centrā un bija skaidri redzams, ka viņš vēlējās iegādāties Eifeļa torni, lai iekļūtu metāla industrijas galvgalī. Lai arī Puasona sievai sāka šķist aizdomīgi, ka visam jānotiek tik lielā slepenībā, Lustigs aizbildinājās, ka viņš kā valdības pārstāvis nedrīkstot šādā veidā papildus piepelnīties, tāpēc tas jāpatur slepenībā. Puasons noticēja un jau pēc dažām dienām Lustigs sēdēja vilcienā uz Vīni ar koferi pilnu ar naudu. Pārsteidzošā kārtā nekas nenotika, neviens viņu nesāka meklēt un pēc mēneša viņš atgriezās Parīzē, savāca jau citus sešus metāla industrijas uzņēmējus un visam vajadzēja iet kā pa diegu vēlreiz, bet šoreiz Lustigs uzrāvās uz nepareizā un tas paziņoja par visu policijai. Tomēr Lustigs, lai arī palika bez naudas, tomēr spēja izvairīties no aresta.

Tie, kas ir redzējuši filmu "Catch Me, If You Can", droši vien jau ir iepazinuši šo idejām pārbagāto cilvēku. Jaunības gados viņš ar viltotiem čekiem izkrāpa 2,5 miljonus dolāru, kas tolaik bija neiedomājama summa. Frenks Viljams Abegneils šobrīd ir finanšu konsultants, bet slavenību viņa personībai nodrošina daži darbiņi, ko viņš veica jaunības trakuma gados. Sešdesmitajos gados, kad viņam bija tikai 17 gadi, viņš ar paštaisītiem čekiem apmuļķoja 26 valstu bankas, Pēc paša Abegneila vēlāk sniegtās informācijas, piecu gadu krāpniecības posmā viņš nomainīja savu identitāti astoņas reizes, jāatzīst gan, ka profesija tika mainīta tikai četras reizes. Viņš bija lidmašīnas pilots, ārsts, cietuma apsargs un advokāts, Lai arī noziegumi naudas ziņā bija ievērojami, apcietinājumā viņš nenokļuva, jo par viņa lieliskajām spriešanas spējām tūlīt pēc aizturēšanas sāka interesēties FIB. Vēl šodien viņš konsultē FIB aģentus viltotu dokumentu noteikšanā un citos sev labi zināmos jautājumos.