Mēs visi gan jau esam redzējuši slavenās Karla Brulova gleznas reprodukciju “Pēdējā Pompeju diena.” Cilvēki glābjas no Vezuva vulkāna izvirduma. Viņu acīs bija ne tikai šausmas, bet arī nāves dvaša, jo viņi visi labi saprata, ka glābties nav kur.
Mums skolās stāstīja par šo vēsturisko notikumu, bet daudz interesantu faktu bija izlaisti. Šodien mēs nolēmām to mainīt un pastāstīt jums dažus interesantus faktus par šo pilsētu.
8 interesanti fakti par seno pilsētu Pompeju3
101
0
Pompejas bordeļi
Laikā, kad norisinājās izrakumi Pompejas pilsētas apkaimē, tika atrastas vidēji 25 ēkas, kurās norisinājās prostitūcija. Šīs vietas dēvēja par lupanārijiem (“lupa” no latīņu valodas “prostitūtas”). Šo iestāžu interjeru rotāja dažādas erotiskas bildes, kas veicināja apmeklētāju iztēli. Interesanti, ka pakaplojuma izmaksas nemaz nebija tik lielas – vien pāris glāzes vīna.
Grieķu izcelsme
Tradicionāli Pompeja bija romiešu pilsēta. Bet vecākas ziņas, kas datējamas ap VI gadsimtu p.m.ē., liecina par grieķu tempļiem. Tas apstiprina, ka pirmsākumos šeit ir bijušas grieķu apmetnes. Par daļu no romiešu pasaules Pompeja kļuva daudz vēlāk…
Reklāma
Grafiti un zīmējum
Pilsētas sienas bija apzīmētas ar visdažādākajiem zīmējumiem un uzrakstiem. Uz sienām bija dažādi raksti, kas liecināja par ikdienā notiekošo, attēloja reklāmas, bija rakstīti personīgi paziņojumi vai pat aizvainojumi.
Aculiecinieku apraksti
Kāds aculiecinieks ārpus Pompejas pilsētas bija rakstījis, ka 79.gada 24.augustā virs Pompejas pilsētas esot pacēlies dīvains mākonis. Viņš apgalvoja, ka naktī jutis dīvainus pazemes grūdienus un nākošajā dienā pametis savu villu, jo baidījies, ka tā varot sabrukt.
Aptuvenais cietušo skaits ir ap 2500 cilvēku. Turklāt nav zināms, cik cilvēku tolaik dzīvoja Pompejā, un izdzīvojušos skaits ir miglā tīts.
Reklāma
Izvirduma sekas
Pēc Vezuva izvirduma, Pompejas pilsētu pārklāja biezs putekļu mākonis. Tā biezums sasniedza 2,8 m augstumu. 79.gada 24. augustā aptuveni 7.30 no rīta magma sasniedza pilsētu, iznīcinot iedzīvotāju villas. Pēc kāda laika pilsētu pārklāja otrais izvirdumu vilnis, kas sastāvēja no degošas gāzes un akmeņiem, kas virzījās uz priekšu ar ātrumu 100km/h, iznīcinot jebkuru dzīvu būtni sev ceļā.
Nejaušs atklājums
1594.gadā, kad norisinājās kanāla rakšana, nejauši tika atklātas freskas ar uzrakstiem, tajā skaitā arī ar pilsētas nosaukumu. Toreiz gan padomāja, ka tas esot villas nosaukums, kas savulaik piederējusi romiešu komandierim Pompejam Lielajam.
Ģipša skulptūras
Itāļu arheologs Džuzepe Fiorellī 1863.gadā veica pilsētas izrakumus. Viņš pamanīja, ka daudzi tukši mirušo silueti bija šajā vietā. Viņš tos iepildīja ar ģipsi, lai iegūtu cilvēku formas. Šī metode vēlāk tika uzlabota, izmantojot stikla šķiedras. Mūsdienās ģipša kultūras iespējams apskatīt dažādos Itālijas muzejos.
Tev patiks šie raksti
+
