8 fakti par to, kāpēc lietas ir tādas, kādas pazīstam tās mūsdienās13

Kāpēc publiskās vietās durvju rokturi taisīti no misiņa?

Daudzi no mums zina, ka sudrabam ir antibakteriālas īpašības. Bet ne visi zina, ka, piemēram, sudrabam, dzīvsudrabam, cinkam, varam un zeltam piemīt tāda kā imunitāte pret pelējumu, vīrusiem un dažādiem mikroorganismiem. Tieši tāpēc durvju rokturus veido no misiņa (vara un cinka sakausējums).

Kāpēc jūrnieki nēsā strīpainus kreklus?

Agrākos laikos strīpains apģērbs jūrniekiem nebija pieņemams. Strīpas nēsāja tikai cietumnieki, slimi cilvēki un sievietes pirms gulētiešanas.

1858.gadā Napoleons atļāva jūrniekiem valkāt strīpainus kreklus. Viņš teica, ka strīpas palīdz identificēt jūrnieku uz klāja, kas ir svarīgi, piemēram, tad, ja kāds no klāja ir iekritis ūdenī.

Kāpēc futbola tiesneši izmanto dzeltenas un sarkanas kartītes?

1966.gada futbola spēles starp Argentīnu un Angliju laikā par lielu problēmu kļuva tieši valodas barjera. Argentīnas spēlētājs Antonio Ratins nesaprata (vai varbūt negribēja saprast?) vācu tiesneša Rūdolfa Kreitlena mēģinājumus paskatidrot, ka viņš ir noraidīts no laukuma. Arī angļu puses spēlētāji nesaprata dažus brīdinājumus. Skatītāji nevarēja pilnvērtīgi sekot līdzi spēlei.

Pēc šī notikuma Pasaules Kausa tiesnesis Kens Aštons izveidoja skaidrāku sodu sistēmu un ieteica izmantot dzeltenas un sarkanas kartītes.

Kāpēc pilotu jakām ir tās kabatiņas uz rokām?

Šādas jakas parādījās 1955.gadā. Kabatiņu mērķis – lai piloti varētu tur ielikt cigarešu paciņu vai atslēgas. Dažkārt šīs kabatiņas vienkārši sauc par cigarešu kabatiņām.

Kāpēc trencīšiem ir tas ieloks uz pleca?

Pirmie trenči parādījās 1901.gadā kā alternatīva smagajiem kareivju mēteļiem. Ieloks uz pleca domāts tam, lai pasargātu plecu no šautenes rīvēšanās pret plecu.

Mūsdienās trenčiem joprojām ir šādi atloki, bet vairāk gan tam, lai, nēsājot somiņu uz pleca, tā nenoslīdētu un neradītu skrāpējumus.

Kāpēc dažiem vīriešu apaviem ir šādi caurumiņi?

Šādus perforētus apavus 17.gadsimtā izgudroja skotu lopkopji. Viņi bieži uzturējās purvājos, un caurumiņi bija paredzēti tam, lai apavi pēc tam ātrāk izžūtu.

Ar laiku perforācija kļuva dekoratīva un iekaroja arī turīgo ļaužu simpātijas. Sākumā tos valkāja kā ikdienas apavus, bet, pateicoties karalim Edvardam VII, cilvēki tos sāka nēsāt visur.

Kāpēc žaketes apakšējā poga paliek neaizpogāta?

Uzvalki parādījās 19.gadsimta otrajā pusē. 19.gadsimta beigās vīrieši sāka valkāt mazāk formālus uzvalkos, dodoties izjādēs ar zirgu vai atrodoties ārpus pilsētas. Tīri praktiski – ja apakšējā žaketes poga paliek neaizpogāta, jāt ar zirgu ir ērtāk.