7 Latvijas brīnumi, kas mūsdienās ir pazuduši uz visiem laikiem. Tie ir gan dabas pieminekļi, gan arhitektūras šedevri (2. daļa)
Pirmā daļa pieejama šeit: http://spoki.tvnet.lv/vesture/9-zudusas-Latvijas-vertibas/743519
7 zudušās Latvijas vērtības (II daļa)13
300
0
Gulbju iezis (Staltklints) 2002. gada februārī sagruva ļoti liels smilšakmens paliksnis Cēsu rajonā, Amatas krastā lejpus Kārļu HES. Smilšakmens stabs bija atlieka no 1978. gadā izveidojušās smilšakmens arkas pāri Amatai. 1999. gadā smilšakmens stabs vēl bija 3,5 - 4 m augsts, taču tā pamatne šaurākajā vērsumā bija tikai 1 m plata (Bija viens no lielākajiem dabas brīnumiem uzreiz pēc Staburaga klints.
Rīteru ūdenskritumu applūdināja Pļaviņu HES ūdenskrātuve pēc tās uzcelšanas 1965. gadā. (Tas bija vēl viens dabas brīnums, tūlīt aiz Staburaga klints un Pērses ūdenskrituma, kurš nav izdzīvojis pēc Padomju režīma nesaudzīgās politikas pret Latvijas dabu) Atgriezt šo dabas brīnumu vairs nevar!
Reklāma
Vesetas ūdenskritums - Vesetas upītē 9 kilometrus no Pļaviņām vēl 20. gadsimta 50-gados tas bija ūdenskritums. Diemžēl ūdenskritums ir uzspridzināts un šobaltdien vairs neeksistē.
Kamarinu nams - ēka Kungu ielā - rātslaukumā uzcēla 18. gs. beigās pēc Rīgas rātskunga J. H. Holandera pasūtījuma. Par ēkas projekta autoru tiek uzskatīts arhitekts Kristofs Hāberlands (1750-1803). 19. gs. 2. pusē namu savā īpašumā ieguva tirgotāju Kamarinu dzimta un ēka tika kapitāli pārbūvēta un paplašināta. Otrā Pasaules kara laikā, proti, 1941. gadā nams tika nopostīts. Vai tiešām nevarēja uzcelt no jauna šo arhitektūras šedervu, nevis uzsliet augšā modernu arhitektūras stikla bleķi tā vietā?
Rīgas pilsētas svaru mājas
- kādreizējās pilsētas svaru mājas, kuras atradās Rātslaukuma rietumu pusē. Ielas apbūvi pāra nr. pusē nojauca 30. gadu beigās, atbrīvojot vietu projektētā pilsētas valdes biroju nama celtniecībai, apbūve ielas nepāra nr. pusē smagi cieta 2. pasaules kara laikā 1941. gada jūnijā. Pēckara gados drupas novāca un tur uzcēla RTU namu, savulaik RPI (PSRS laikos)
Reklāma
Skrīveru muižas pils -
Iespaidīgā neoromānikas stila Skrīveru pils celta no 1881. līdz 1887. gadam. Pirmā pasaules kara laikā to sagrāva vācu artilērija (Skrīveru pils ir viena no iespaidīgākajām un lielākajām Latvijas pilīm, kas nav izdzīvojušas līdz mūsdienām) Pili vislabāk varēja novērot no Daugavas pretējā krasta (netālu no pils tagad atrodas Skrīveru dendroloğiskais parks)
Skrīveru iespaidīgā muižas pērle cēli un skaisti vēstīja par tā laika neoromantisma laikmetu Latvijā.
Lielākais ūdenskritums Riežupei bija Riežupes Rumba pie Rumbenieku mājām. To esot uzspridzinājuši 1950-to gadu beigās, lai iegūtu materiālu kaļķu ceplim.
Tev patiks šie raksti
