Ferrofluīdi..
Ko tu iegūtu, ja ieslēgtu dzelzs nanodaļiņas koloidālā šķidrumā, kā, piemēram, petrolejā vai eļļā? Iegūto substanci sauc par ferrofluīdu. Ja tu to neuzminēji, tad vari būt lepns arī tad, ja zināji, ko nozīmē ”koloidāls”..
Ferrofluīds ir šķidrums, kas reaģē uz magnētisko lauku veidos, kas padara zinātni par tīri foršu izklaidi.
Brīdī, kad šķidrumu novieto magnētiskajā laukā, dzelzs daļiņas iekšpusē nostājas (vai tiecas nostāties) pa magnētiskā lauka līnijām un šķidrums nostabilizējas.
Kur to izmanto?
Ferrofluīdiem ir daudz dažādu sakarīgu pielietojumu, sākot no cieto disku eļļošanas un pasargāšanas, beidzot ar siltumnovadi skaļruņos, bet, protams, to galvenais mērķis ir izskatīties kruti, kad ar tiem spēlējas [skat. video zemāk]
Aerogēls.
Tas nav ķieģelis augšējā attēlā, bet gan tas, kas atrodas zem tā.. Aerogēla jeb"sasaldēto dūmu" (frozen smoke) sastāvā ir 99% gaisa, bet atlikušajā 1 % ir sastopams silīcija dioksīds un vēl šis tas. Tās struktūra padara to par galīgi sliktu vadītāju [tas nozīmē, ka tas ir galīgi labs izolators]. Turklāt aerogēls ir arī ugunsdrošs.
Papildus tam, ka tas ir karstumizturīgs, aerogēls spēj izturēt milzīgu svaru - aptuveni 4000x lielāku, nekā paša svars [parasts gaiss, kā jau saprati, nav tam konkurents]..
Kur to izmanto?
Ar to tiek pildīti astronautu tērpi, lai aukstais kosmoss (-273 C) viņus, nu tu jau zini, nenogalinātu. Pašus caurredzamākos aerogēlus izmanto logu izolācijai, vai arī kā pingponga bumbiņas [skat. video]
Perfluorogļūdeņradis [pamēģini šito izrunāt ātri].
Ja esi redzējis fimu ”Dzelme” (The Abyss), tad pirms tu aizmigi, varbūt atceries, kā Edu Harisu ievietoja skafandrā, kas bija piepildīts ar kaut kādu rozā ķīseli, kuru varēja elpot? Izrādās, Džeimss Kamerons nekarina mums makaronus uz ausīm, tāda viela patiešām eksistē. Perfluorogļūdeņraži ir šķidrumi, kas satur ļoti daudz skābekļa, radot mums iespēju elpot šķidrumu. Sešdesmitajos tos sākotnēji testēja uz pelēm un testi esot bijuši veiksmīgi....it kā.
Pele nobeidzās, kad tā pāris stundas bija pavadījusi šķidrumā, iespējams, no šausmām un šoka, ka tā slīkst [redz’, pelei neviens nepateica, ka tā tiks iegremdēta perfluorogļūdeņradī, kur ir ļoti daudz skābekļa]. Tā vietā, lai konstatētu, ka šķidruma elpošana pilnībā iznīcinaja peles diafragmu, zinātnieki vainoja netīros piemaisījumus, kas nokļuva šķidrumā (visticamāk, līdz nāvei pārbiedētās peles sūdi).
Kur to izmanto?
Neņemot vērā, ka tā izraisa lēnu grauzēju nāvi, per... ražus izmanto ultraskaņas signāliem un mākslīgo asiņu radīšanai. Bet pirms dodies ceļā, un piepildi savu baseinu, lai nesteidzīgi, četru stundu garumā varētu papeldēt pa baseina dibenu, ņem vērā, ka tas ir liels dabas piesārņotājs. Tas var ”sasildīt” atmosfēru 6500x efektīvāk nekā oglekļa dioksīds, un Dievs vien zina, cik daudz pirdienu tur vajadzētu. Supernelieši un teroristi saausaties!
Elastīgie elektrovadītāji.
Ir diezgan liela varbūtība, ka daži no jums šo lasa no LCD ekrāna, kamēr pārējie klanās pie 13 collu monohromromoromoatiskā monitora. Taču arī liela daļa LCD laptopu joprojām sver vairāk nekā 5 kg. Un, kamēr mums tas nešķiet daudz, vidējam WoW atkarīgajam ar muskuļu atrofiju tas var sagādāt zināmas problēmas. Tomēr, elastīgie vadītaji to var novērst, kā arī padarīt nelegālā porno ienešanu baznīcā krietni vieglāku.
Elastīgie vadītāji ir izgatavoti no "jonu šķidruma", ko samiksē kopā ar oglekļa nanocaurulēm. Arī es tikai paraustīju plecus, kad šito izlasīju, bet zinātnieki esot ļoti lielā sajūsmā, jo caur to var laist strāvu, un tas var izstiepties 2x garāks nekā sākumā un atgūt savu sākotnējo formu, it kā nekas nebūtu noticis.
Kur to izmanto?
Papildus tam, ka ar šo tehnoloģiju var radīt elastīgus displejus un ”elektronisko papīru”, ko var sarullēt un kurš var iesprūst kabatā, zinātnieki un ārsti vēlas šo tehnoloģiju izmantot, lai radītu elastīgas minikameras, kuras var uzlikt uz acs kontaktlēcu veidā vai ieoperēt aiz tīklenes.
Draudzenes visā pasaulē droši ierakstīs katru savu draugu soli, bet puiši pie pisuāriem kļūs paranoiski, ja kāds blakusstāvošais uz viņu blenzīs, bet visvairāk no šitā droši vien iegūs pornoindustrija..
Ne-Ņūtona šķidrums.
Ne-Ņūtona šķidrums [angliski Non-Newtonian fluid], pēc būtības, ir šķidrums, kas kļūst ciets, ja tas tiek pakļauts slodzei. Piemēram, ja pa to mēģina staigāt [jo trakāk pa to lēkāsi, jo mazāka iespēja, ka nogrimsi: skat. video] Tas dod tev iespēju iztēloties, kā jutās Jēzus.....
Kur to izmanto?
Mūsu draugi militāristi vēlas to izmantot bruņuvestēs. Ideja ir tāda, ka šķidrums ļaus bruņām būt mīkstām un elastīgām un momentā sacietēt vietā, kur trāpa lode [par granātām nekas netiek minēts]..
Reklāma
Caurspīdīgs alumīnija oksīds.
Patiesībā, caurredzams alumīnijs jau kādu laiku eksistē. Sākotnēji tas bija sastopams garlaicīgu, vecu safīru un rubīnu veidā(abi ir caurspīdīgi alumīnija kristāli), bet, kā mēs redzam, cilvēce neļauj dabai smieties pēdējai, un tagad mēs spējam radīt caurspīdīgu alumīniju, kas ir skaidrs kā stikls un stiprs kā tērauds.
Kur to izmanto?
Militāristi [jau atkal] vēlas izgatavot caurspīdīgas bruņas, droši vien tāpēc, ja gadījumā uz karavīru, kurš stāv aiz caurspīdīgas bruņusienas, kāds izšauj, viņam gar acīm noskrietu visa viņa dzīve, bet viņa čomi varētu viņu nosaukt par mīksto, jo viņš samirkšķināja acis..
Caurredzamo alumīniju varētu izmantot, lai radītu jaunu pasauli, kur visi logi ir ložu necauršaujami, kur lidmašīnu stikli nesaplīst, kad tajos ar virsskaņas ātrumu ietriecas putni. Bēdīgāk gan būtu tiem, kuri nepiesprādzējas automašīnās. Tā vietā, lai izlidotu pa priekšējo stiklu, tie nokrāsotu auto stiklus sarkanus no iekšienes..
Oglekļa nanocaurules.
Tās jau tika pieminētas, kad tu lasīji par elastīgajiem vadītājiem. Šīs sīkās lietiņas ir īsts brīnummateriāls, kas kādu dienu piegādās enerģiju mūsu mājām, nogādās mūs kosmosā un dos mums iespēju mīlēties kad un kur vien mēs gribam. Nu labi pēdējais vēl netiek plānots, bet kas to zina. Sākotnēji oglekļa nanocaurules bija nejauši pārpalikumi no kāda metināšanas eksperimenta, bet tagad gan zinātnieki, gan dažādi jefiņi ar putām uz lūpām meklē tām dažādus pielietojumus
Tās tiek uzskatītas par spēcīgāko materiālu kāds jebkad ir eksistējis uz Zemes [uzreiz aiz Čaka Norisa]. Matu biezuma caurulīte varot noturēt viena vieglā auto svaru.
Ir gan maza šaize - oglekļa nanocaurules ir tikai dažus mikronus garas un salīmēt tas kopā, lai sanāktu viena gara caurule, vēl nav izdevies . Bet fizika nespēj aizkavēt cilvēci,nesen kāds Ņūhempšīrā bāzēts uzņēmums no nanocaurulēm uzmeistaroja cilvēka lieluma segu, kas liecina, ka zinātne vienmēr atradīs ceļu, kā parādīt Mātei Dabai vidējo pirkstu.
Kur tās izmanto?
Līdz šim ir izdevies uzbūvēt super-mazus procesorus un zemas pretestības shēmas. Nākotnē, viss ies uz urrā. Viss - sākot no smalkiem superdatoriem , superefektīvām baterijām, efektīvākiem Saules paneļiem , beidzot ar papīra plānuma materiāliem, kas apturēs lodes.
Saulesbriļļu eņģes, kas nekad nelūst; tosteri, kas nepiededzinās grauzdiņus; TV pultis, kuru pogām nenodils cipari; griestu ventilatori, kas nevibrēs; čipsu paciņas, kas nekad neiestrēgs automātos...SASODĪTS, OGLEKĻA NANOCAURULES TO VISU ATRISINĀS!!
Starpcitu, to ne-ņūtona vielu var arī pavisam vienkārši sataisīt- sajauc kartupeļu cieti ar ūdeni līdz līdzīgai konsistencei, tas pats būs. 1 Dullaids Didzis (zinātāji sapratīs) rrādija.