Kamēr sabiedrība cenšās apkarot vardarbību datorspēlēs, mēs apskatīsim reālās rotaļlietas, kas tika aizliegtas par tiešu bērnu veselības apdraudēšanu.
7 aizliegtās bērnu rotaļlietas.35
Atomenerģija kā tēma XX gadsimta vidū piedzīvoja lielu uzplaiksnījumu. Šo faktu Gilbert Company dibinātājs Alfrēds Gilberts izmantoja savā labā. 1951. Gadā viņš tirgū izlaida īstu portatīvo atomlaboratoriju, paredzētu bērniem.
Šis specifiskais jaunā fiziķa komplekts iekļāva sevī Geigera skaitītāju, spintariskopu un elektroskopu. Tajā bija pat triju veidu radioaktīvo izstarojumu avoti, īsa pamācība kodolfizikā un lodīšu komplekts molekulu modelēšanai. Šī komplekta radīšanā savu pirkstu pielicis arī pats ģenerālis Leslijs Grovs, kurš vadīja kodolfiziķu grupu, kas izstrādājuši pirmo atombumbu.
Visapbrīnojamākais tajā visā ir Urāna-238 klātbūtne šajā rotaļu komplektā. Tajā laikā vēl nebija zināms fakts, ka šis izotops var novest pie dažādām slimībām, tajā skaitā arī vēzis. Par laimi U-238 Atomic Energy Lab līdz aizliegšanai tirgū pabija vien gadu. 1951. gadā šī „rotaļlieta” maksāja 50$, šodien cena šim komplektam kolekcionāru vidū sasniedz 8000$
Šī atbaidošā spēļmantiņa tika izlaista 1996. Gadā, to izlaida kompānija Matell. Tās nosaukums bija Cabbage Patch. „Fiška” šajā lellē bija tā, ka bērns to varēja barot ar dažādām plastmasas uzkodām, ko Cabbage Patch burtiskā nozīmē sakošļāja. Problēma kļuva acīmredzama jau pāris nedēļas pēc tās laišanas apgrozībā. Ar saviem žokļiem, kas darbojās uz parastajām baterijām, lelle sakošļāt varēja ne tikai plastmasas našķus, bet arī tās mutē tikušos bērnu pirkstus un matus. Kamēr rotaļlieta netika aizliegta, šis „Čakijs” paspēja satraumēt vairāk kā trīsdesmit bērnu pirkstiņus.
Stikla pūšanas komplekts bērniem.
Rotaļlietu ražotāji 50-tajos gados „dedzināja” gan tiešā gan pārnestā šī vārda nozīmē. A.C. Gilbert Company, tā pati, kas izlaida jaunā kodolfiziķa laboratoriju, vainīga arī pie citas, nedaudz mazāk ekstravagantās spēlītes izgudrošanas ar nosaukumu „Jaunā stikla pūtēja komplekts”. Tas sevī iekļāva gāzes degli, kas spēja uzkarst līdz 540 grādu temperatūrai un visus pārējos stikla pūtēja instrumentus. Līdzi nāca arī instrukcija un aroda apraksts. Šim komplektam pietrūka tikai divu lietu: izgatavotāju veselā saprāta un vismaz norādes uz individuālās drošības noteikumiem. Vai vērts maz runāt par to, kāpēc šis, vecāku, bērnu un ugunsdzēsēju prieka komplekts neilgi atradās pārdošanā.
Mans favorīts.
Darts – pasaulē ar savu popularitāti plaši pazīstama spēle. Tomēr daudzi nezin, ka XX gadsimta 70.-80. Gados bijusi arī parasto šautriņu „smagā” versija – Džarts. Pēc šīs spēles noteikumiem Džarts šautras tika sviestas gaisā un mērķa gredzeni stāvēja izkārtoti uz zemes. Metamās šautriņas pašas pa sevi bija smagākas un lielākas, kā parastās, un garumā sasniedza apmēram 30 centimetrus.
Pēc noteikumiem bērni šo spēli drīkstēja spēlēt stingrā piaugušo uzraudzībā, taču prakse pierādija pretējo. Katru gadu slimnīcās nonāca vairāk par 700 bērniem ar traumām no šīs spēles. Un tikai 1988. Gadā sabiedrība nolēma, ka pietiks traumēt bērnus un spēle tika aizliegta.
Promo-rotaļlietas, kas tiek izlaistas pirms filmām, lai tās labāk reklamētu, lieta pašsaprotama. Kosmosa kuģa „Galaktika” popularitāte veicināja pēc šī paša seriāla motīviem veidotu rotaļlietu nākšanu tirgū 1978. gadā. Par ražotāju kļuva jau iepriekš minētā, mums jau pazīstamā rotaļietu kompānija Matell. Vienai no šīm rotaļlietām komplektācijā bija pneimatiskais raķešu palaidējs, kas šāva ar plastmasas raķetēm. Pa neilgo laiku, ko spēļmantiņa pabija saules gaismā, tā paspēja traumēt desmitiem bērnu – sākot no skrāpējumiem un izsistiem zobiem un uzsistām acīm, līdz vienam letālam iznākumam. Viena no šīm raķetēm tikusi maza zēna elpceļos. Zēna vecāki iesūdzēja Matell tiesā pieprasot 14 miljonus dolāru.
Nedaudz tuvāk mūsdienām. 2007. Gads, Kanāda, kompānija Spin apgrozībā laiž jauno rotaļlietu bērnu radošās pasaules attīstīšanai zem nosaukuma Aqua Dots.
Pēc ražotāju idejas, bērniem vajadzēja spēlēties ar mazajām lodītēm, kas nāca komplektā. No kontakta ar ūdeni šīs lodītes sāka lipt cita pie citas un no tām varēja izzveidot dažādu formu figūriņas. Pati ideja jau laba, bet pie tās izstrādes netika pievērsta uzmanība bērnu psiholoģijai, kas lieliski noformulēta seriālā „Doktors Hauss” :”Puika spēlējas smilšu kastē – puika ēd smiltis”. Bērni, ptorams, sāka degustēt izveidojušās lipīgās bumbiņas, kas izrādijās indīgas. Gals galā izrādijās, ka šīs mazās lodītes tikušas noklātas ar toksiskām vielām, kas nokļūstot kuņģa skābē pārvēršas aizliegtā preparātā zem nosaukuma Gamma hidroksibutirāts (GHB). Daži bērni pat gulējuši komā. Aqua Dots tika aizliegta un visa partija atsaukta.
Karbīds – lieta plusmīnus daudziem pazīstama. Daudzi bērnībā ar to izklaidējās, paši stiepām no „stroikām” un eksperimentējām ar karbīdu un ūdeni. Par to arī šis stāsts. Bērnu pistolīte, kas parādijās Amerikas tirgū 40. Gadu beigās, darbojās tieši uz šī paša principa. Austin Magic Pistol komplektā iekļāvās karbīds un bumbiņas šaušanai. Pistoles darbības princips bija vienkāršs: ķīmiskais pulveris, tiek iebērts pistoles aizmugurējā atverē, pēc tam tur pat pievienoja pāris ūdens lāses (vai vienkārši iespļāva). Rezultātā notiek ķīmiska reakcija,izdalās gāze, kas arī izšāva bumbiņu no „maģiskās pistoles” ar ātrumu, kas bija relatīvi vienāts ar bērnu traumatisma pieaugumu.