...bet pretī nedabūja neko
Mums visiem bērnībā vecāki ir teikuši, ka talants, neatlaidība un smags darbs palīdzēs mums izsisties dzīvē. Bet realitāte ir tāda, ka pat ja tu maini pasauli, nav garantijas, ka saņemsi pelnīto atlīdzību.
Vēsturē ir bijuši daudzi cilvēki, kas devuši satriecošu ieguldījumu modernajā kultūrā un atpakaļ saņēmuši precīzi neko.
Nr. 6 - Aleksejs Pajitnovs, tetra izgudrotājs
1984. gadā Aleksejs Pajitnovs strādāja Krievijas Zinātņu Akadēmijā par programmētāju. Viņa lauciņš bija mākslīgais intelekts. Tas nozīmēja, ka viņš varēja pavadīt daudz laika radot spēles un puzles, izliekoties, ka strādā.
Sava prieka pēc viņš tikai pāris nedēļu laikā radīja krītošo klucīšu spēli Tetris. Visi ofisā kļuva kā atkarīgi no tās un dažu nākamo gadu laikā tika noslēgti darījumi par spēles pārdošanu ārzemēs.
Līdz šodienai Tetris ir pārdots vairāk kā 70 miljonos kopiju, savācis vairāku miljardu dolāru peļņu un ir pieejams gandrīz katrā video spēļu iekārtā visapkārt pasaulei.
Spēle tika radīta vēl Padomju Krievijas laikā, kur īpaši neticēja idejai par "kaut kā radīšanu personiskā labumā gūšanai". Tāpēc arī Aleksejs neko arī nedabūja.
Patiesībā, Pajitnova priekšnieki noslēdza ar viņu darījumu: Viņi palīdzēs spēli izdot rietumos un paturēs iegūto naudu. Padomju valdība laipni teica, ka pēc 10 gadiem vēlreiz izskatīs šo lietu un varbūt aizsūtīs viņam nedaudz naudas, bet ilgi pirms šī termiņa beigām pati Padomju Savienība sabruka.
Šim stāstam it kā ir arī laimīgas beigas. Pajitnovam izdevās iegūt Tetra autortiesības 2004. gadā.
Nr. 5 – Džordžs Romero, sarakstījis/režisējis "Night of the Living Dead"
Zombijfilmu tēvs noteikti ir Džordžs Romero. Viņš ir "Night of the Living Dead" autors, ko daudzi uzskata par pamatu visam moderno šausmu filmu žanram. "Friday the 13th", "Halloween" un "Nightmare on Elm Street" visas iespaidojušās no Romero režijas debijas.
Protams, tai bija arī vairāki turpinājumi, neskaitāmi atdarinājumi un rimeiki, un pati filma tiek pārdota video un DVD jau 40 gadus.
Pateicoties viņa stulbajam izplatītājam, Džordžs Romero nav ieguvis praktiski neko. Redziet, sešdesmitajos gados filmā (filmas nosaukuma slaidā) bija jāieliek paziņojums par autortiesībām, citādi filma automātiski piederēja visiem. Izplatītājs tā arī izdarīja, bet tad viņi izdomāja nomainīt nosaukumu. Muļķīgā kārtā viņi aizmirsa pielikt autortiesību paziņojumu.
Tāpēc "Night of the Living Dead" patiesībā ir brīvā filma, kas tehniski pieder publiskajai telpai. Filma ir pieejama YouTube un jūs varat atrast pārveidotas versijas veikala izdevīgo pirkumu grozā. Burtiski jebkurš var izdot savu filmas kopiju un legāli paturēt gūto peļņu.
Šodien interneta filmu datubāze uzrāda veselas 23 dažādas versijas. Kaut kur starp tām ir arī īstā Romero filma.
P.S. Otrajā video varat noskatīties šo filmu (nezinu gan, vai tas ir oriģināls)
Nr. 4 – Vinstoni, autori vienam no pasaulē slavenākajiem mūzikas gabaliem
Modernā pasaule ir pilna ar maziem skaņu klipiem, un jūs zināt, ka kāds tos ir radījis, tikai jūs nekad nezināt, kurš. Piemēram, tā "ding" skaņa, pirms atveras lifta durvis, skaņa, ar kādu startējas Windows vai arī pikšķis, ar kādu izslēdzas auto signalizācija.
Āmen Breiks ir kaut kas līdzīgs.
Tas ir piecu sekunžu bungu solo, kas ticis izmantos simtos, varbūt pat tūkstošos dziesmu. Jūs to šonedēļ esat dzirdējuši. Āmen Breiku var atrast neskaitāmas hip-hop, acid house, trance un rave dziesmās. To var dzirdēt pat reklāmās. Tas ir palēnināts, paātrināts, sagriezts, sadalīts, apcirsts un izmantots bez maz vai katrā dziesmā, kas neizmanto dzīvo mūziku. Eksperti pat ir centušies zinātniski izskaidrot, kādēļ tas ir tik populārs.
Varbūt viņiem to vajadzētu paprasīt Vinstoniem, jo viņi to izdomāja. Āmen Breiks ir tikai piecu sekunžu garš bungu solo, kas atrodas pa vidu vienai no viņu dziesmām (dziesma saucas "Amen, Brother"), kas bija tikai B-Pusē, kādam 1969. gadā izdotam singlam.
Vinstoni spēlēja ērā, kad mēģinājumi iegūt autortiesības uz 5 sekunžu bungu solo likās neprāts.
Drošvien viņu bundzinieks (G.C. Kolmens) nebeidza spēlēt un padomāja: "Bāc, varu derēt, ka pēc kādas paaudzes šis bungu solo kļūs par vairāku mūzikas žanru stūrakmeni!"
Bet pat tad, kad cilvēki to brīvi sāka "aizņemties", Vinstoni speciāli ļāva Āmen Breikam izplatīties, nemaz nemēģinot no kāda gūt peļņu. Pat ne tad, kad kāda kompānija ar nosaukumu "Zero G" ieguva autortiesības uz Āmen breiku, kā "savu veikumu" lai pēc tam mēģinātu gūt peļņu.
Vai nu Vinstoni ir sasnieguši augstāku apskaidrību vai arī pēdējos 40 gadus atradušies "augstāk" par Sputņiku.
Iespējams, abi.
P.S. Pirmajā video varat noklausīties, par ko iet runa :)
Nr. 3 – Mihails Kalašņikovs, AK-47 izgudrotājs
man visu laiku bija škitis, ka tetris ir izgudrots Japānā!
a, te izrādās, ka nekā! :D
100 miljoniem AK-47, ko izmanto vairāk kā 60 valstīs.
jā, bet tur jau tā lieta, ka izmanto 
Reiz sensenos laikos biju admins. Un adminu pozitīvie balsojumi ir vairāk vērti. Tas viss ir palīdzības sadaļā.
tieši tāpēc vajag patentēt pilnīgi visu ko tu dari sākot ar ķeburiņiem klades malā, beidzot ar jau k-ko nopietnu.
Sasodīts, vajadzēja paiet 20+ gadiem, lai es uzzinātu, ka Amen Break ir savs nosaukums! Paldies Tev autor par šo info! Īpaši noderīgi nav, bet es vismaz beidzot uzzinu, kā to īsti sauc 
Un par to, ka Kalašņikovs neko nedabūja, nav taisnība. Viņš bija (un ir) nopelniem bagātākais un slavenākais ieroču konstruktors PSRS/Krievijā, kaut arī ir ļoti diskutabli, vai arī talantīgākais, pat pieņemot, ka AK-47 ir viņa pašrocīgs lolojums.
Kas attiecas uz mūžseno sraču `Kalašņikovs nozaga vācu Šturmgevēru`, tad visi strīdmaņi aizmirst pašu galveno: GALVENĀ ne tikai AK-47, bet arī Šturmgevēra fīča bija t.s. vidējā patrona - patrona, kas ir pa vidu starp šautenes (pārāk smaga un jaudīga) un pistoles (pārāk vāja) patronu. Vācieši pirmie radīja šādu patronu, un arī krievi pie pirmās iespējas pārņēma šo ideju, iedzīvinot to 7,62x39mm patronā un tālāk jau aizgāja konkurss par labāko ieroci uz šo patronu, kurā tad arī beigu beigās vinnēja Kalašņikovs.
Nākošais revolucionārais solis ieroču/munīcijas evolūcijā bija t.s. mazā impulsa 5,56x45mm patrona, uz kuras bāzes radīto šauteni M-16 amerikāņi aprobēja Vjetnamā, bet krievi, izejot no amerikāņu pieredzes Vjetnamā, uzblieza savu atbildi 5,45x39mm patronas veidolā un kopš 1974. gada pārgāja un attiecīgu Kalašņikova automāta verisju - AK-74. Kura, ar nelieliem kosmētiskiem uzlabojumiem (versija AK-74M) ir Krievijas armijas bruņojumā vēl šobaltdien.
Kalašņikovs, cilvēks ar pamatizglītību, nekādu automātu nav izgudrojis. Kalašņikova automāta autors ir Hugo Šmaisers, kuru, kopā ar viņa ieroču izgudrotāju komandu 1945. gadā savāca PSRS. "Kalašņikova automāts" dienasgaismu ieraudzīja 1947. gadā, Hugo Šmaisera izpildījumā...
Nu vispār jau Kalašņikovs ir miris 2013.gadā līdz ar to tagad viņš tiešām nepārtiek no pensijas. Viņš pilnveidoja vācu automātu, izveidojot, pagaidām leğendāru ieroci.
Varētu vēl vienu daļu uzcept :)
spokos nemaz orģinālā smailija nav 
