II Pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē. Atšķirībā no I Pasaules kara, kur viss galvenais tusiņš notika Eiropā, ll P.k. tiešām aptvēra visu pasauli. Protams, atkal Eiropa cieta visvairāk, bet arī citās pasaules malās karadarbība risinājās visai aktīvi. Tad no šajā rakstā apskatīšu 10 ll p.k. asiņainākās kaujas,k urā krita visvairāk karavīru.
Kopā karš prasīja 70 miljonu karavīru un civiliedzīvotāju dzīvības.
Okinava. Japāna.
Vairums Otrā p.k. kauju norisinājās Eiropā un Āzijā, tomēr arī citos kontinentos notika sīvas kaujas. Šī kauja ir atzīta par lielāko zeme-gaiss-jūra ( land-air-sea) kauju vēsturē. Okinavas sala bija stratēģiski svarīgs punkts ASV uzbrukumos Japānai. ASV spēki ieradās tur 1945.g. martā. Japāna aizstāvējās sūtot pilotus - kamikadzes uzbrukumos amīšu kuģiem. Kad ASv tika vairāk iekšzemē sīvas kaujas turpinājās līdz pat jūnijam.
Kopumā bojā gāja:
Vairāk kā 100 000 Japānas karavīru
12 000 ASV karavīru
Mira / no salas aizbēga arī 150 000 civiliedzīvotāji.
Normandija. Francija.
Ilgi gaidītais Sabiedroto valstu iebrukums nacistu okupētajā rietumeiropas daļā notika 6.jūnijā 1944.g., tuvu ll p.k. beigām. Britu, Kanādiešu un ASV spēki izcēlās 7 vietās Normandijas pludmalē. Pirmās stundas Sabiedrotie bombardēja vāciešus no gaisa. Tas tika darīts arī lai vāciešus pārsteigtu, jo tie bija gatavojušies zemes kaujām. Galu galā Sabiedrotie uzvarēja.
Kopējie skaitļi:
320 000 vāciešu ( miruši 30 000, 80 000 ievainoti, pārējie bezvēsts pazuduši)
230 000 Sabiedroto (vairāk kā 45 000 bojā gājušo)
Staļingrada.
Pēc veiksmīgas vāciešu zibenskara taktikas iebrūkot PSRS un ieņemot daudz teritoriju to nākamais mērķis bija Staļingrada. Tas bija stratēģisks punkts, lai noturētu vācu ietekmi PSRS, tāpēc Staļins to dedzīgi vēlējās aizstāvēt. Nacisti uzbruka pilsētai ar 150 000 karavīriem, 500 tankiem un lidmašīnām. Tomēr viss nevedās kā plānots un vācieši neguva ātrus un izšķirošus panākumus. Kauja ieilga un kļuva smaga. Tomēr beidzās ar PSRS uzvaru. Šo kauju uzskata par nozīmīgu punktu karā, jo no šī brīža sākās Sabiedroto uzvaras gājiens.
Kopējie skaitļi:
800 000 kritušo vācu pusē
1 000 000 kritušo PSRS pusē.
Mira arī aptuveni 40 000 civiliedzīvotāju.
Ļeņingrada.
Grūti šo nosaukt par kauju, drīzāk tas bija aplenkums. No 1941.g. Septembra līdz 1944. g. janvārim. Ne tikai karavīri, bet arī civiliedzīvotāji bija iesaistīti pilsētas aizsargāšanā un barikāžu celtniecībā, lai aizsargātu pilsētu no nacistu tankiem. Protams, kā gan no šāda notikuma ir gaidāms, arī mirušo skaits ir ļoti liels. Skumjākais bija tas, ka liela daļa no tiem bija civilie.
Kopējie skaitļi:
1 000 000 civilie gājuši bojā
1 000 000 armijnieki gājuši bojā aplenkuma laikā
2 000 000 slimi, mocījušies badā, trūkumā.
Polijas ieņemšana.
Pati pirmā kara kauja arī iekļuvusi starp visasiņainākajām, jo neba poļi tā vienkārši ielaida Hitlera karaspēku pie sevis. Manuprāt, lieki nav vērts par to vairs runāt, jo visiem ir zināms, kāpēc un kas veicināja iebrukumu Polijā.
Kopējie skaitļi:
65 000 kritušie poļu pusē
133 000 ievainoti un pārējie krituši gūstā
59 000 vācu armijas karavīri nogalināti vai ievainoti.
Berlīne.
1945.g. pavasarī, kad ll p.k. tuvojās beigām. PSRS armija bija sasniegusi Berlīni un nacistiskā Vācija faktiski jau bija uzvarēta. Atlika tikai ieņemt tās galvaspilsētu. Protams, vācieši centās pilsētu aizstāvēt, lai gan tas bija diezgan bezjēdzīgs izmisuma solis,jo tāpat bija skaidrs, ka viss zaudēts. Kad Padomju karaspēks tuvojās Berlīnei, Hitlers mobilizēja visus pārio palikušos karavīrus pēdējai kaujai. Kopumā, ap 300 000 vīru. Uzbrukums sākās 20. aprīlī. Hitlers izdarīja pašnāvību un oficiāli Berlīnes kauja noslēdzās 2. maijā. dažas dienas pirms Vācija kapitulēja.
Kopējie skaitļi:
PSRS zaudēja ap 70 000 vīru
Vācijas pusē gandrīz 250 000 kritušo.
Paldies, ka lasījāt. Pačekojat manu profilu, lai palasītu citus interesantus rakstus! ;)
Varēji vēl par ''Kurzemes katlu'' uzrakstīt, tur arī mūsējie labi pretojās ;)
Labs raksts!
Gribētos , lai valsts "līderi" paši paņemtu rokās ieročus un karotu , jo varu derēt , ka daudzu armiju kareivji ar citu armiju kareivjiem būtu labi draugi. 
Staļingrada tiek uzskatīta par pagrieziena punktu WW II vēsturē. Patiesībā pagrieziena punkts iestājās jau ar Vācijas uzbrukumu PSRS. Šāds pagrieziena punkts būtu iestājies arī bez Vācijas uzbrukuma PSRS, jo padomijai uz PSRS un vācijas robežas bija 8 reizes vairāk karavīru nekā visā vērmahtā kopā. Sarkanā armija bija arī nesalīdzināmi labāk apgādāta ar ieročiem un PSRS ieroči paši par sevi bija krietni pārāki par vācu ieročiem. Vācieši ar savu negaidīto iebrukumu vienkārši tika pie pašas jaunākās un spēcīgākās kara tehnikas, ar ko viņi arī tika līdz Maskavai. Pie Maskavas jau sāka beigties tie resursi, kurus Vācu armija sagrāba uz robežas, un tur jau vāciešus gaidīja III stratēģiskais ešelons. I Stratēģisko ešelonu (pie robežas) vācieši sadragāja ar negaidīto uzbrukumu, II jau ar PSRS ražotiem ieročiem, kuru III stratēģiskajam ešelonam vairs nepietika.
Nevajag ticēt tiem mītiem, ka Leņingradā uz ielām bija jābūvē barikādes. Pati Ļeņingrada kā pilsēta jau ir faktiski neieņemams cietoksnis. To sauc arī par ziemeļu Venēciju. Ļeņigradā vienā pašā ir vairāk tiltu, nekā visā pārējā PSRS kopā un tos ir visai viegli "paraut gaisā". Tālāk iedomājieties, kā ir iespējams forsēt kaut vai nieka 10 metru platu kanālu, kuram ir pilnīgi stāvi krasti, līdz ūdens līmenim ir vidēji 5 metri, un vēl zem pretinieka uguns. Nekāda kaujas tehnika šādu šķērsli pārvarēt nespēj, un kareivji paliek bez tehnikas piesega. Vispirms ar peldlīdzekļiem ir jātiek līdz kanālam, vajag arī ekipējumu, lai otrā krastā tiktu augšā. Tālāk viss tas ir tos 5 metrus jānolaiž līdz ūdenim, jānolaižas pašiem kareivjiem un otrā krastā tiem kareivjiem ir jātiek vēl augšā tie paši 5 metri. Tas viss zem pretinieka viesuļuguns. Izskatās reāli? Un ja vēl ņemam vērā to, ka ap pilsētu ir piecas spēcīgas aizsardzības līnijas, kuras nepaspēja nojaukt un kurās bija lielisks bruņojums? Ja tikai šīs aizsardzības līnijas vien visas pasaules karaspēkiem kopā pārraut bija visai nereāli, tad Vācu armijai vienai pašai - nekādas izredzes. Taču tās ir tikai sauszemes līnijas, bez kanālveidīgiem šķēršliem. Tiesa zeme gan tur ir visai purvaina, tāpēc kanāli nav nepieciešami, jo smagāka tehnika tur vienkārši nogrims, bet vieglai būs stipri apgrūtināta pārvietošanās. Tad kādas ir izredzes ar šturmu ieņemt pašu pilsētu? Kopumā ņemot, Vācu ģenerāļi nebija tādi idioti, ka viņi mēģinātu Leņingradu ieņemt triecienā un PSRS ģenerāļi arī nebija tādi idioti, lai to nesaprastu (no lielākās daļas idiotioem Staļins atbrīvojās jau pirms kara).
Okinava. Japāna. - tur arī, cik es zinu, amerikāņu karavīri nomira daudz vairāk nekā japāņu.
ļoti apšaubāmi skaitļi, pat ievērjot to, ka vēsture vispār ir strīdīga, skaitļi ir pārlieku apšaubāmi...
P.s. pēc piezemētas statistikas - uz vienu Hitlera pusē karojošo gāja bojā 10 sabiedroto..
Daudzviet sagrozīti skaitļi.
Ja grib zināt īstās asiņainākās 2.pasaules kara kaujas, tad jāskatās te:
http://www.militaryeducation.org/10-bloodiest-battles-of-world-war-ii/
