Uz Zemes ir notikušas vairākas masveida dzīvo radību izmiršanas, un šajā rakstā pastāstīšu par piecām lielākajām. Pie milzīga mēroga dzīvnieku izmiršanām uz sauzemes un okeānos bija vainojami lieli vulkāniskie izvirdumi, kontinentālo platņu kustība, kas izraisīja klimata pārmaiņas un daudzas citas lietas. Par šīm masveida izmiršanām liecina milzīgo fosīliju daudzums konkrētā laika periodā uz Zemes.
5 lielākās masu izmiršanas uz Zemes.34
311
5
Pirms 65 miljoniem gadu. Krīta perioda beigas.
Nu par dinozauru izmiršanu jau ir dzirdējuši visi, bet toreiz izmira ne tikai dinozauri, bet kopumā 17 % no visas dzīvnieku un augu valsts. Slavenākā teorija par šo katastrofu ir tāda, ka uz zemes nokrita milzīgs asteroīds un tam ir arī pierādījums Jakutānas pussalā Čikčulabas krātera izskatā. Krāteris ir veidojies tieši pirms 65 miljoniem gadu, kas sakrīt ar Krīta perioda beigām. Asteroīda diametrs, kas sadūras ar zemi bija vismaz 10 km un ta radītais sprādziena spēks atbilda 100 000 gigatonām trotila. Krātera diametrs ir 180 km. Vel viena teorija, ko saista ar šo izmiršanu ir saistīta ar kontinentālo plātņu kustību un klimata izmaiņām kā arī milzīgu vulkāna izvirdumu, kas ap to laiku notika kaut kur Indijas teritorijā.
Pirms 200 miljoniem gadu. Triasa perioda izmiršana.
Saskaņā ar fosīliju atradumiem šajā laikā izmira 1/2 no jūras iemītnieku gintīm. Šajā izmiršanā vieno vulkāniskās aktivitātes tagadēja Atlantijas okeānu kalnu grēdas reģionā, kas piesārņoja ūdeni. Citi uzskata, ka izmiršana notikusi vairāku tūkstošu gadu garumā mainoties ūdens sastāvam un daudzas jūras radības šām pārmaiņām nespēja piemēroties tāpēc izmira.Arī klimats kļuva ievērojami siltāks. Vel viens variants, ka izmiršanā vainojama superkontinenta Pangejas sadalīšanās sākšanās.
Pirms 250 miljoniem gadu. Perma perioda izmiršana.
Šajā laikā notika lielākā dzīvo organismu izmiršana Zemes vēsturē. Izmira 96 % jūras iemitnieku un augu kā arī 70 % sauzemes dzīvnieku un augu. Zinātnieki uzskata, ka pie šīs milzīgās izmiršanas ir vainojama vulkāniskā aktivitāte, kad 2 kvadtriljoni kg sēra un CO2 izmešu piesārņoja zemi, gaisu un ūdeņus. Šaja gadījuma netiek izslēgta arī asteroīda vaina, jo zem Anktartīdas ledus kupola atrodās 500 km diametrā lielais Vilksa zemes krāteris, kas veidojies pirms apmēram 250 miljoniem gadu. Tik masveidīgā dzīvo sugu izmiršanā noteikti bija vainojami vairāki faktori. Šajā laikā superkontinets Pangeja arī bija vel tikai formēšanās stadijā un nebija pilnībā izveidoies. Pēc tik liela dzīvo sugu daudzuma izmiršanas Zemei bija nepieciešams ilgs laiks, lai atkal atjaunotu savu faunu.
Pirms 370 miljoniem gadu. Devona laikmeta izmiršana.
Šajā laikā izmira no 50%-70 % no visām jūras radībām. Populārāka torija šajā izmiršanā ir tāda, ka ūdeņos samazinājās skābekļa līmenis un jo mazāk skābekļa ūdenī, jo vairāk radību šīm pārmaiņām nepiemērojās. Arī uz koku fosīlijām ir novērojamas anoksijas pēdas, tas nozīmē to, ka arī uz sauzemes dažās vietās kritās skābekļa daudzums. Pēdas ved uz globālo atdzišanu, bet, kas pie tā varētu būt vainojams nav zināms.
Pirms 444 miljoniem gadu. Ordavika perioda izmiršana.
Un vecākais no zināmajiem izmiršanas periodiem, kad bojā gāja 60 % dzīvojošās sugas. Tas notika ļoti sen, tāpēc ir ļoti grūti pateikt, kas tad īsti būtu vainojams pie šīs masveida izmiršanas. Viss ticamākais vaininieks ir klimata pārmaiņas. Šajā laikā notika ledāju veidošanās un kušana, kas radija lielas ūdens svārstības visā pasaulē. Tas arī varēja būt galvenais iemesls masveida izmiršanai, jo citas sugas nespēja piemēroties dzīvošanai seklākos ūdeņos.
Tev patiks šie raksti
