›

5 fizikas fakti, kuri tev patiks. [12]5

206 4

Grieztuve

Grieztuve ir trīša un sviras apvienojums. Grieztuves piemērs ir velosipēda pedāļi. Pedālim pieliek spēku, tas griež zobratu, un zobrats velk uz priekšu velosipēda ķēdi. Grieztuve pedāļi rotācijas kustību pārveido ķēdes taisnvirzienas kustībā. Zobrats ir nekustīgais trīsis, bet pedāļi ir sviras. Grieztuves ir arī ūdens krāna rokturi, uzgriežņu atslēgas un citas līdzīgas ierīces. Jo lielāks ir grieztuves roktura garums vai "riteņa" rādiuss, jo mazāks spēks jāpaliek mehānisma darbināšanai.

Ķīlis un skrūve

Slīpās plaknes paveids ir ķīlis. Cirvja asmenim ir ķīļa forma. Kad cirvi ar spēku triec pret koka bluķi, tā asmens iespiežas kokā. Asmens stumj koka šķiedras uz sāniem, un bluķis pārsķeļas. Jo resnāks ir cirvja piets, jo lielāku spēku tas rada uz sāniem un mazāku - kustības virzienā. Tāpēc bluķu skaldīšanai vajadzīgs izteikti ķīļveidīgs cirvis, bet citiem darbiem var noderēt plānāks. Būtībā ķīļi ir visi priekšmeti, kuri vienā pusē ir plāni, asi, bet otrā pusē - biezāki un kurus izmanto griešanai, atdalīšanai. Arī naža un šķēru asmeņi ir ķīli. Slīpās plaknes paveids ir arī skrūve. Lai naglu iedzītu kokā, vajadzīgs liels spēks. Skrūvi ieskrūvē kokā ar mazāku spēku, taču tā jāapgriež uz riņķi vairākas reizes. Ja aplūko skrūvi tuvāk, tiešām var redzēt slīpo plakni, kas vijas apkārt skrūvei kā ceļš ap kalnu.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Kvarki

Zinātnieki ir izpētījuši, ka protoni un neitroni nebūt nav vielas uzbūves "pamatķieģelīši", bet gan paši sastāv no vēl sīkākām daļiņām - kvarkiem. Gan protonu, gan neitronu veido trīs kvarki. Kvarki ir atšķirīgi, līdz ar to iespējamas dažādas kvarku kombinācijas. Brīvi, atsevišķi kvarki nepastāv. Tie vienmēr grupējas, veidojot daļiņas. Iespējams, ka kvarki sastāv no vēl sīkākām sastāvdaļām.

Radioaktīvā oglekļa... Autors: Fosilija 5 fizikas fakti, kuri tev patiks. [12]

Radioaktīvā oglekļa datēšanas metode

Radioaktīvo oglekli C izmanto arheoloģijā, lai noteiktu senu organiskas izcelsmes priekšmetu, piemēram, koka, auduma, ādas vai kaulu vecumu. Atmosfēras ogļskābajā gāze vienmēr ir neliels daudzums radioaktīvā oglekļa atomu. Vielmaiņas rezultātā tien nonāk augos un dzīvniekos. Dzīves laikā radioaktīvā oglekļa atomu skaits organismā saglabājas aptuveni nemainīgs. Kad dzīvnieks vai augs iet bojā, uzņemtaos ogleklis pakāpeniski pārvēršas par slāpekli. 5730 gadu laikā puse oglekļa atomu pārvēršas slāpekļa atomos. Izmērot radioaktīvā oglekļa koncentrāciju atrastajā paraugā, iespējams aprēķināt, kad organisms gājis bojā vai kad izgatavots priekšmets. Šīs metodes relatīvā kļūda ir 1 %. Piemēram, kad atrada pirms 4500 gadiem dzīvojušā Ēģiptes faraona Heopsa koka laivu, tās vecumu bija iespējams noteikt ar +/- 45 gadu precizitāti. Ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi ir iespējams sekmīgi noteikt līdz pat 12 000 gadus vecus atradumus.

Četras mijiedarbības

Dabā pastāv četras fundamentālās mijiedarbības: stiprā mijiedarbība, vājā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība un gravitācijas mijiedarbība. Kodolspēki, kas darbojas starp daļiņām atoma kodoļa, ir stiprās mijiedarbības izpausme. Vājā mijiedarbība ir saistīta ar radioaktivitāti. Abas šīs mijiedarbības norisinās atoma kodolā. Elektromagnētiskā mijiedarbība, kas rada elektriskos pievilkšanās un atgrūšanās spēkus, nosaka atoma kodola mijiedarbību ar elektroniem, kā arī atomu savstarpējo mijiedarbību. Pierastākā un zināmākā mijiedarbība ir gravitācijas mijiedarbība, kas nosaka ķermeņu savstarpējo pievilkšanos. No visām četrām tā ir visvājākā, toties darbojas lielā attālumā.

206 4 5 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0