Pēc Titānika katastrofas, daudzi izdzīvojušie dalījās pieredzē par tās nakts notikumiem un arī pēc tās. Šajā rakstā aplūkosim 5 Titānika izdzīvojušo stāstus, kas ir ļoti skumji un sirdi plosoši.
5 Titānika izdzīvojušie stāsta šausminošus stāstus par to nakti16
862
2
Elina Hakarainena - "Visas durvis bija slēgtas" Elina Hakarainena bija trešās klases pasažiere, kura ceļoja kopā ar savu vīru, Peko. Viņi gatavojās sākt jaunu dzīvi Amerikā. Kad kuģis nodrebēja, Peko izkāpa no gultas, lai pārbaudītu, kas notiek. Kad viņš pēc stundas vēl nebija atgriezies, Elina paņēmu savu maku un glābšanas vesti, un skrēja ārā gaitenī. "Durvis bija slēgtas! Visas durvis bija slēgtas," viņa atcerējās. Viens no stjuartiem palīdzēja viņai un vēl dažiem pasažieriem nokļūt līdz glābšanas laivām, un, lai gan viņa izmisīgi lūkojās pēc sava vīra, pat ledainajos ūdeņos, viņa tā arī viņu vairs nekad neredzēja. Viņai tika piešķirta 125 dolāru kompensācija par visu viņai piederošā zaudēšanu, tai skaitā vīra. Viņa teica, "Es lēnām sapratu sava vīra pēdējos vārdus, "Es aiziešu paskatīties, kas notiek." "Es atceros kā stāvēju pie margām stundām ilgi, lūkojoties atklātā jūrā un cerot, ka ieraudzīšu vēl tikai vienu glābšanas laivu.
Šarlote Koljēra -"Ej Lotij, Dieva dēļ, esi drosmīga un ej!" Šarlote ceļoja otrajā klasē ar savu vīru, Hārviju, un savu meitu, 8 gadus veco Mardžoriju. Viņi pameta savas mājas Anglijā, lai sāktu jaunu dzīvi Aidaho, cerot, ka turienes gaiss uzlabos Šarlotes pasliktinošos veselību. Viņi nosūtīja jautru pastkarti, kad Titāniks piestāja Kvīnstaunā. Kad kuģis uztriecās aisbergam, virsnieks teica Hārvijam, ka briesmas nedraudot un tādēļ viņi nokavēja iekāpšanu glābšanas laivās. Šarlote nevēlējās pamest savu vīru, un stjuartiem nācās viņu fiziski atraut no sava vīra, lai viņu ar Mardžoriju iesēdinātu glābšanas laivā. Hārvijs viņai teica, "Ej Lotij, Dieva dēļ, esi drosmīga un ej! Es dabūšu sēdvietu citā laivā." Traģiski, ka ne tikai Hārvijs zaudēja savu dzīvību, bet arī Šarlote zaudēja savu 2 gadus vēlāk cīņā ar tuberkulozi. Pēc Titānika avārijas viņa rakstīja, " Tās nakts agoniju nekad nevarēs izstāstīt... Man nav nekā, kas piederēja viņam, tikai viņa gredzeni. Viss, kas mums bija nogrima dzelmē."
Reklāma
Dr. Vašingtons Dodžss - "Cilvēkus nācās nošaut" Dr. Vašingtons Dodžss bija cilvēks no Sanfrancisko ar labu profesionālo reputāciju, un kad viņš izdzīvoja Titānika katastrofā, viņam bija daudz, ko pastāstīt presei. Viņš stāstīja, ka kuģa apkalpe pēc sadursmes ar aisbergu esot visiem teikusi, ka briesmas nedraud, un par mieru nakts sākumā. Tad, kad ūdenī tika nolaista sestā vai septītā laiva, pēc viņa vārdiem "sākās uztraukums". Viņš aprakstīja šausminošas ainas: "Daži no pasažieriem cīnījās ar tādu izmisumu, lai iekļūtu glābšanas laivās, ka virsniekiem nācās viņus nošaut, un viņu līķi iekrita okeānā. " Viņš arī bija viens no lieciniekiem, kuri stāstīja par Izidora un Idas Strausu atteikšanos pamest viens otru, tā vietā izvēloties mirt kopā. Dodžss tika izglābts 13. laivā, laivā viņš sēdēja kopā ar 20 līdz 30 bērniem un nelielu skaitu sieviešu.
Bendžamins Pīkoks - Nekad nesatika savu 9 mēnešus veco dēliņu. Bendžamins bija piemērs tam kā šī katastrofa izpostīja ģimenes. Viņš pats nebija uz Titānika, taču viņš gaidīja Ņujorkā, lai satiktu savu sievu, viņa divus bērnus, un divus brāļus. Arī viens no apkalpes locekļiem bija viņam tuvs draugs. Viņš ostā nepacietīgi gaidīja viņus visus ieraudzīt, taču tad pie viņa pienāca kāds jūrnieks un teica viņam, "Viņi visi nogājuši dzelmē." Tad laimīgā kārtā izrādījās, ka Bendžamina brāļi bija nokavējuši uzkāpšanu uz Titānika. Viņa sieva, 4 gadus vecā meitiņa un 9 mēnešus vecais dēliņš, kuri viņš pat nebija nekad redzējis, bija uz kuģa un nebija starp tiem laimīgajiem. Tikai pēc tam, kad tika publicēts pasažieru saraksts, Bendžamins bija drošs, ka viņi bija uz kuģa un viņus visus ir zaudējis uz mūžu. Nauda, ko viņš nosūtīja savai sievai, lai iegādātos biļeti braucienam, sasniedza viņu tikai pašā pēdējā brīdī.
Mistera Hofmana dēli - Māte ierauga savus bērnus avīzēs. Uz glābšanas laivas D, par mata tiesu izvairoties no nāves, bija divi franču bērni. Abus puikas laivā iesēdināja viņu tēvs, kuru uz Titānika pazina kā Misteru Hofmanu. Bērni nemācēja runāt angliski, tādēļ avīzēs tos nodēvēja par "Titānika sērdienīšiem", jo viņi nevarēja izskaidrot savu identitāti. Zēnu māte atpazina savus bērnus pēc bildēm avīzēs un kuģoja uz Ņujorku tiem pakaļ. Izrādījās, ka Mistera Hofmana īstais vārds bija Mišels Navratils, un viņš bija laulības šķiršanas procesā ar savu sievu. Viņš nolēma nolaupīt zēnus un vest tos uz ASV, lai viņu māte nevarētu pieprasīt tikties ar tiem, tomēr šis plāns viņam izgāzās. Viņš pamanījās iesēdināt abus zēnus glābšanas laivā, tomēr pats gāja bojā. Var teikt, ka karma viņam atriebās par nolaupīšanu.
Tev patiks šie raksti
