Sveiki, spoki!
Ir pienācis laiks vēl vienam rakstam. Tātad, šajā rakstā pastāstīšu 5 higiēnisko lietu vēsturi. Ceru, ka raksts jums patiks. Sāksim.
5 Higiēnisko Lietu Vēsture1
102
0
ZIEPJU VĒSTURE
Mēs katrs katru dienu rokas mazgājam ar ziepēm. Bet kādas bija ziepes agrāk?
Gadsimtiem ilgi augstākā labuma ziepes gatavoja šādi; Ar sārma palīdzību saskaldot kokosriekstu vai olīveļļu izveidojās ziepes, glicerīns un ūdens. Ziepes attīrija ādu, bet glicerīns maigi putoja, aizsargāja un mitrināja to. Taču mūsdienās ziepju ražotāji visbiežāk izmanto dzīvnieku taukus, nevis mitrinošas augu eļļas. Gandrīz visu iegūto glicerīnu nošķir, lai pārdotu to kosmētikas indrustrijai. Ziepes piebāž ar sintētiskiem komponentiem- putas veidojošām vielām, konservantiem, smaržvielām u.t.t. Regulāri mazgājoties ar šādām ziepēm, noārdās dabiskais ādas slānis, izraisot ādas lobīšanās un sausumu. Pirms 50 gadiem ASV vācu ziepju meistars Dr. Bronners sāka ražot 100% dabiskas, cilvēkam un videi draudzīgas šķidrās ziepes ar nosaukumu ''Dr. Bronner's Magic Soap''. Šādas ziepes arī ir pieejamas Latvijā. (Attēlā ir redzamas Dr. Bronnera radītās ziepes). Apzīmējums ''Castle Soap'' uz etiķetes norāda, ka izvēlētās ziepes ir pilnīgi veģetāras, bez dzīvnieku taukiem, gatavotas tikai no mitrinošām augu eļļām. Ja uz ziepju etiķetes ir truša simbols, tas nozīmē, ka ziepju testēšanā nav izmantoti dzīvnieki.
ŠAMPŪNU VĒSTURE
Arī par matiem ir jārūpējas lai tie nebūtu taukaini un netīri. Ielūkosimies šampūnu vēsturē.
Šķidro šampūnu, kādu mēs esam tagad pieraduši lietot, sāka ražot tikai 50tajos gados. Līdz pat 19.gadsimtam matu kopšanai un higiēnai nebija nekā kopīga- kopš viduslaikiem valdīja uzskats, ka ūdens un mazgāšanās ir kaitīga veselībai. Tajā pašā laikā mati tika uzskatīti par ļoti svarīgiem, un nebūt ne tikai no skaistuma viedokļa. Proti, valdīja uzskats, ka caur galvas ādu un matiem no smadzenēm izdalās daudz mitruma. ''Tā kā mati ir vaļēji un poraini, tad izdalījumi var izgarot'' 16.gadsimtā rakstīja dāmu skaistuma eksperts itālis Firencolfs. Tad bija skaidrs, ka ja jau tā, tad tik svarīgu funkciju tiešām nedrīkst traucēt ar matu mazgāšanu. Par higiēnu rūpējās, pārsvarā masējot galvas ādu un ķemmējot matus. Bija arī mēģinājumi izgudrot dažādus losjonus kas palīdzētu noņemt sekrētu no matiem. 1950 gadu sākumā Francijā ar pirmā L'Oreal šķidrā šampūnu ''Dop'' ienākšanu tirgū tika uzrīkots bērnu ''Tīrības Krusta'' gājiens. Skolās tika stāstīts par matu mazgāšanu ar šampūnu un tika dalīti bez maksas produkta paraugi. Bērniem tika piekodināts visu skaidrot arī mājās. Skaidra lieta, vistīrākā reklāma, taču matiem steidzami bija vajadzīga mazgāšana.
Reklāma
ZOBU BIRSTU VĒSTURE
No rīta un vakarā mēs tīram zobus. Bet kā gan tās radās?
Pirmās zobu birstes modelis radās jau 11.gs. Ķīnā. Tās rokturis bija no ziloņkaula, bet sari no zirga krēpēm. 1498.gadā Ķīnā atklāja, ka labāk ir taisīt zobu birstes sarus no cūku muguras sariem. 20.gs. jau ražoja dažādu variāciju, izmēru un cietības pakāpju zobu birstes. Šajā laikā zobu birstu ražošanā paraēli cūku sariem sāka izmantot neilona sariņus, kurus izmanto šobrīd visā pasaulē. Neilona sariņiem salīdzinājumā ar cūku sariem, ir vairākas priekšrocības. Neilona sariem;
* Virsma ir gluda, nepielīp mikrobi.
* Sariņu vidū nav mikrokanāls.
* Šķiedras ir viegli pārstrādājamas.
* Sariņi mitrumā neuzbriest.
ZOBU PASTU VĒSTURE
Ja jau ieskatījāmies zobu birstu vēsturē, tad ielūkosimies arī zobu pastu vēsturē.
1855.gadā tika izgatavota zobu pasta, kura sastāvēja no dažādiem augiem un minerālvielām - koku eļlās, alvejas, ķimenes, mirrēm un iekšzemes iežiem, olu čaumalām. Zobu pastas pamatsastāvā bija tauki, mīkla un sveķi, bet kā saistvielu izmantoja medu. Mīkstināšanai izmantoja dateles, auzu novārījumu un saldu alu. Līdz 20.gs. zobu pastas uzglabāja īpašos traukos. 1892.gadā ASV zobu pastas sāka pildīt tūbiņās. 1950.gadā zobu pastām sāka pievienot fluorīdus. Diemžēl ne visas vielas, kas tiek izmantotas, ražojot zobu pastas, ir videi un mūsu veselībai draudzīgas. Rūpējoties par savu veselību, jāpievērš uzmanība, cik patiesībā veselīga ir tava zobu pasta. Par potenciāli kaitīgāko vielu pašlaik uzskata triklozānu, ko pastai pievieno tā antibakteriālo īpašību dēļ. Šī ķīmiskā viela tiek uzskatīta par vienu no potenciālajām vēža slimību izraisītajām. Triklozāns var nodarīt aknu, nieru, sirds un plaušu darbības traucējumus, nelabvēlīgi iedarboties uz imūnsistēmu un kaitēt hormonālās sistēmas darbībai.
HIGIĒNISKO PAKEŠU VĒSTURE
Higiēniskās paketes lieto tikai sievietes. Jā, tas ir pašsaprotami, bet nu. Tad nu ieskatīsimies higiēnisko pakešu vēsturē.
Sieviešu higiēnas produktu vēsture ietver sevī tūkstošiem gadu.Šim nolūkam, sievietes izmantoja īpašu apģērbu, vai audumu daļas, kas tika mazgātas un izmantotas atkārtoti. Pirmā pasaules kara laikā, medmāsas sāka izmantot higiēnas līdzekļus, veidotus no medicīnas pārsienamajiem materiāliem. Šī ideja tika ''noķerta'' un sākot ar 1920.gadu sākās higiēnisko pakešu komerciāla ražošana. Mazliet ne par tēmu bet- Arī tamponu izgudrošana nav nesena. Pat senajā Ēģiptē sievietes veidoja tamponus no mīkstā papirusa. Senajā romā kā tamponus izmantoja salocītus veļas gabalus. 20.gs. sākumā aktrises un dejotājas izmantoja paštaisītus vates tamponus. Šī gadsimta 30.gados Dr. Earle Haas no Denveras, ASV, izgudroja tamponus kādus mēs tos pazīstam šodien, dodot sievietēm lielu izvēli to daudzveidības dēļ, kā arī ļauj dzīvot aktīvāku sociālo dzīvi. Higiēnisko pakešu reklāmu vēsture aizsākās, kā minimums pagājušā gadsimta 50tajos gados.
Reklāma
Titulbilde. Ja būs labas atsauksmes, tad izveidošu otro daļu. Paldies par uzmanību. Jauku dienu.
Tev patiks šie raksti
