Kārli Ulmani iebiedēt un nogalināt mēģināja gan kreisie, gan labējie spēki. Tie gan visi bijuši neveiksmīgi. Uzbrucēju pieredzes trūkums vai vienkārši valstsvīram paveicās?
3 X pret Ulmani43
612
4
Jau 1920.gada 11.aprīlī – vēlēšanu priekšvakarā pret Latvijas redzamāko valstsvīru komunisti organizēja uzbrukumu. Kad Ulmanis ar auto devās aģitācijas braucienā, pie Liedes kroga (10km no Lubānas) uzbrucēji bija ierīkojuši slēpni. Kad auto pietuvojās, nogranda sprādziens un pāri ceļam nogāzās priede. Tikai koks neuzkrita uz automašīnas, kā bija domāts, bet skāra tikai tā priekšdaļu. Ulmaņa adjutants Miervaldis Lūkins neapjuka un atklāja uguni pret uzbrucējiem un tie bija spiesti atkāpties. Vēlāk tika ziņots, ka tie bijuši latviešu komunisti no Krievijas.
Vēl viens mēģinājums bija 1921.gada 27.aprīlī Mežotnē. Kad Ulmanis devās uz tautas sapulci vietējā pagasta namā uz auto tika mesta granāta. Tā sprāga sadragājot aizmugurējā riteņa riepu un mašīnas labo spārnu. Pēc tam, protams, uzbrucēji aizbēga. Tos vajāja, bet tā arī neizdevās noskaidrot kas viņi tādi bija.
Reklāma
1937.gada 17.novembrī uzbrukumu Ulmanim organizēja pērkonkrustieši. Tobrīd Ulmanis jau bija Valsts prezidents. Organizācijas ‘’Pērkonkrusts’’ biedri, Rīgas 1. Ģimnāzijas audzēkņi Felikss Kuks un Arnolds Blūms bija šī uzdevuma izpildītāji. Tiem Ārlietu ministrijas dārzā, kur parasti pastaigājās prezidents, bija jānovieto bumba. Spridzeklis arī sprāga, bet Ulmaņa tad dārzā nebija. Ievainots tika kāds ubags, kurš bija dārza sētas tuvumā. Tuvākajām ēkām izbira stikli un viss. Bet panika sacēlās milzīga.
Slepenpolicija uzreiz uzsāka vainīgo meklēšanu. Un 1938.gada maija beigās un jūnija sākumā Latvijas avīzēs ‘’karstākā ziņa’’ bija par 33 ‘’Pērkonkrusta’’ biedru arestu un tiesas prāvu. Tiesājamo vidū bija arī Felikss Kuks, kurš atzinās sprādziena sarīkošanā. Jaunietis tika notiesāts uz četriem gadiem spaidu nometnē Kalnciema raktuvēs. Bet sods tika samazināts līdz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem. Puisim bija tikai 18 gadu.
