20 zīmīgi fakti par seno baltu vēsturi, kurus nemāca vēstures stundās26

Varētu šķist, ka upurētie dzīvnieki paliek gariem un dieviem, taču šāda lietu kārtība nav pieņemama tādos skarbos apstākļos, kā mūsu platuma grādos. Pēc ceremoniālām darbībām, par kurām sīkāk uzzināsi filmā "Baltu ciltis", upurētie kustoņi tika apēsti. 

Kā stāsta filmas "Baltu ciltis" veidotāji, kurus darba procesā konsultēja vairāki vēsturnieki, arheologi un citi eksperti: "Sēļi ir vismistiskākā baltu cilts, vēstures avotos liecības ir ļoti maz, un daudz jautrāk būtu pieņemt, ka tie ir citplanētieši, kā nekā mums visiem tuvu sirdij ir Ancient Aliens." 

Arī dzīvnieki var atskatīties uz 13. gadsimtu un konstatēt, ka tolaik daudz kas bija citādāk. Sumbri Latvijas teritorijā izmira 16. gadsimtā.

Starp citu, šajā gadsimtā ir bijuši centieni tos atgriezt un pieradināt atkal pie dzīves šeit - 2004. gadā Papes dabas parkā tika palaisti 5 sumbri, kuri gan pēc 3 gadiem esot no tā izlauzušies. Speciālisti toreiz aizrādījuši, ka šis dabas parks neesot bijis sumbriem īsti piemērots. Jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, viņiem nepatika un viņi aizgāja prom.

2010. gadā bijušas ziņas, ka pie mums dzīvo 9 sumbri, kuri ganās pa Līgatnes dabas parka teritoriju. 

Pat ārpus Latvijas robežām zināms, ka latvieši ir kartupeļēdāju tauta, taču izrādās, ka mūsu priekštečiem - baltiem - visbiežāk galdā tika celts rācenis. Kad tu pēdējoreiz ēdi rāceni? 

Lūk, kā tika pieņemts lēmums, kurš pilnībā varēja mainīt to, kādā Latvijā mēs šobrīd dzīvojam. 

Zemaišu apmetnēm neesot bijis daudz nocietinājumu. Tā vietā aizsardzībai tie izmantojuši apkārtējās dabas specifiku. Apmetnes bieži atradās bīstami purvainā zemē. Viens nepareizs krustneša solis varēja novest akacī. 

Toties vietējie zināja slepenus ceļus, kas viņus droši izveda cauri purviem. Ziemā, kad ūdens ir sasalis, zemaiši nesuši akmeņus un baļķus uz ledus. Pavasarī, kad ledus nokusis akmeņi un baļķi nogrimuši dibenā, tā veidojot tikai sev zināmus ceļus. 

Mūsdienās ledu gaida bļitkotāji, bet kādreiz tas bija ļoti svarīgs karagājieniem. Tā kā lielu daļu teritorijas klāja purvāji un upes šķērsot bija daudz sarežģītāk (nebija tik daudz tiltu), tad karot visbiežāk izvēlējās ziemā, lai varētu šķērsot plašākas teritorijas. 

12. gadsimtā tur, kur šobrīd atrodas Esplanāde bija Rīgas senais kalns. Divus gadus pirms pilsētas dibināšanas 1198. gadā tur notika neganta cīņa starp krustnešiem un Daugavas līviem. Tā bija pirmā kauja ar krustnešiem mūsdienu Latvijas teritorijā. Lai arī līvi tika sakauti, krustnešu vadonis bīskaps Bertolds kaujā krita. Viņu ar šķēpu esot nodūris kāds līvu kareivis vārdā Imauts.