20. gadsimta notikumi, kuri šokēja pasauli10

Internets

Sākumā tas domāts kā amerikāņu Aizsardzības ministrijas kominkāciju tīkls, tomēr vēlāk tam bez sarežģījumiem jānodrošina arī aktuāla un ātra informācijas apmaiņa starp dažām Amerikas universitātem. Maz pamazām internets no universitātēm un pētniecības institūtiem plešas plašumā pa visu zemeslodi, līdz arī ekonomikā apjauš medija lietderību. Strauja tehnoloģijas attīstība, sākot ar 90. gadiem, dažu gadu laikā padara iespējamu 3 miljonu serveru kā mezgla punktu ierīkošānu internet. Patlaban internets sastāv no 30 000 datortīklu; aptuveni 30 miljoniem lietotāju visa pasaulē ar datoru, modemu un internet programmatūras starpniecību ir pieejams šo tīklu tīkls. Uz mūsu planētas rodas otra, virtuālā pasaule, kas attīstās ātrāk nekā jebkurš tehnoloģisks vai civilizācijas process pirms tam. Lēš, ka līdz 2000. gadam internetam varētu būt pieslēgit apm. 100 milj. datoru.

Zemnieki atrod terakotas armiju

1974. gada martā ķīniešu zemniekiem, rokot aku Sianas pilsētas tuvumā, izdodas uziet ssensacionālu atradumu. Viņi atklāj tieši pirms 2100 gadiem uzcelto pirmā Kinu ķeizara Kina Ši Huandi (210-159 pr. Kr.) kapavietu. Līdz šim ir atrakti pāri par 6000 cilvēku un zirgu statuju dabiskā lielumā, kas ietilpst milzīgā kapavietā, kura, domājams, aizņem 50 km2 lielu teritoriju. Ķeizars Ši Huandi (“Dievišķi cildenais”) ar savām plašajām reformām radīja valsti, kuras struktūras Ķīnas ķeizarvalstī funkcionēja vēl līdz pat tās beigām 1911. Gadā. Ši Huandi laikā tika uzelta arī lielākā Ķīnas mūra daļa. Varenās kapavietas galvenais kaps, kurā, šķiet, glabājas milzīgi dārgumi šodien vēl nav atsegts.