20. gadsimta notikumi, kuri šokēja pasauli3
316
0
“Es esmu berlīnietis”
26. jūnijā Amerikas prezidents Džons Kenedijs (John Kennedy) (1917-1963) savā runā Berlīnē uzsver: “... Es emu berlīnietis!” Tā beidzas runa, kurā viņš akcentē ASV uzticību sabiedrotajai Vācijai. Tajā pašā dienā viņš vēl apskata Berlīnes mūra muzeju Checkpoint Charly, bet pēc tam Berlīnes Brīvajā universitātē studentiem paziņo, ka viņš ticot Vācijas atkalapvienošanai. Tikai dažus mēnešus vēlāk 22. novembrī Kenedijs mirst līdz šim neatklātā atentātā Dalasā ASV.
Amerikāņu bumbas krīt Vjetnamā
No 1964. gada 2. augusta līdz 4. augustam Ziemeļvjetnamas torpēdlaivas apšauda divus ASV iznīcinātājus. Šis atgadījums Tonkinā sagādā ASV iespēju sākt karadarbību, lai tiešā veidā iejauktos konfliktā starp Vjetnamas komunistiskajiem ziemeļiem un dienvidu daļu. Ziemeļvjetnamas bombardēšana sākas 1965. gada februārī. Vjetnamas karā, kas ilgst līdz 1973. gada janvārim, ASV nomet vairāk bumbu nekā visas Otrā pasaules kara dalībvalstis kopā, degbumbas, ķīmiskās lapu notraukšanas bumbas un parastās sprāgstbumbas ir cīņas ieroči.
Reklāma
Martina Lutera Kinga nogalināšana
Amerikāņu pilsoņu tiesību aizstāvis un mācītājs Mārtins Luters Kings (Martin Luther King) (1929-1968) ir 39 gadus vecs, kad viņu nonāvē kāda baltā fanātiķa šāvieni Memfisā Tenesijas pavalstī. Kings, kas 1964. gadā bija saņēmis Nobela Miera balvu, pēc Gandija parauga sludina nevardarbīgo pretošanos, lai Amerikas melnie iegūtu līdztiesību. No 50. gadiem baptistu sludinātājs bija pilsoņu tiesību kustības celmlauzis. 1963. gadā 250 000 cilvēku saietā viņš izklāsta savu redzējumu par sabiedrību bez diskriminācijas (“Man ir sapnis” – I have a dream). Vairākkārt Kingam par savu dedzību nācies sēdēt aiz restēm pasaules lielākās demokrātijas valstī.
Nīls Ārmstrongs sper soļus uz Mēness
155 milj. ZS jaudīgā un 3100 t smagā raķete Saturn-V nogādā trīs amerikāņu astronautus uz Mēness. 20. jūlijā plkst. 21.17 pēc Viduseiropas laika astronauti nosēdina nolaišanās aparātu Eagle uz neapdzīvotā Zemes pavadoņa virsmas. 21. jūlijā plkst. 3.56 pēc Viduseiropas laika Nīls Ārmstrongs (Neil Armstrong) (1930-2012) ir pirmais cilvēks, kas sper kāju uz Zemei tuvākā debess ķermeņa. Viņam seko astronauts Edvīns Oldrins (Edwin Aldrin) (*1930), kamēr trešais komandas loceklis Maikls Kolinss (Michael Collins) (*1930) paliek kosmosa kuģī, kas riņķo ap Mēnesi. Aptuveni 500 milj. Cilvēku seko notiekošajam tiešraidē, ko uz Zemi noraida televīzijas kamera. Kad astronauti pošas atpakaļceļam uz Zemi, viņi uz Mēness atstāj nerūsējošā tērauda plāksni, kas vēsta par cilvēces miermīlīgajiem mērķiem.
Tev patiks šie raksti
