Morisona patvērums bija veids kā pasargāt cilvēkus viņu mājās no krītošajām bumbām. Tā bija alternatīva Andersona patvērumam vai arī publiskajiem patvērumiem.
Morisona patvēruma oficiāls nosaukums bija "Galda (Morisona) iekšdurvju patvērums" To bija radījis Džons Beikers un savu vārdu ieguva no Herberta Morisona, kas bija kara laikā radītās nacionālās drošības ministrs. Ideja par to tika realizēta, jo ne visām mājām bija pagrabs un vienkārši neeksistēja nekādi patvērumi.
Morisona patvērums bija aptuveni 2 m garš, 1,2 m plats un 76 cm augsts. Augšā to pārklāja tērauda plāksne, malas veidoja metinātu stiepļu restes un pamats bija veidots no metāla dēļiem. To varēja nopirkt un pašiem salikt kopā. Komplektā bija 359 detaļas. Daudzas ģimenes to izmantoja kā galdu, bet pēc tam gulēja iekšā.
Tā pielietošanas mērķis bija ļoti vienkāršs. Ja bumba trāpa ēkā, tad tam vajadzēja aizsargāt cilvēkus no brūkošās mājas atlūzām. Par cik vācieši kara laikā bombardēja Londonu un pārējo Angliju nakts laikā, tad tas bija diezgan vajadzīgs.
1941. g. tika izplatīti ap 500 000 šāda veida patvērumu, bet 1943. g. papildus 100 000 tika sagatavoti kā drošības mērs pret iespējamo vāciešu bombardēšanu ar lidojošajām V-1 bumbām.
Kā to apraksta Dereks Lamberts, tad sākotnēji to uzskatīja par glābiņu, bet beigu beigās gulēšana tajā nebija patīkama un pēc dažām nedēļām, neskatoties uz krītošajām bumbām, cilvēki pārvācās gulēt atpakaļ uz savām gultām.
interesanti 
