1917. gada oktobra apvērsums - kā boļševiki ieņēma Krievijas cara pili.19

Sākot ar marta beigām cara un carienes Aleksandras dzīvojamās telpās atradās Pagaidu valdības rezidence. Tautā tāpēc, par to uzjautrinoties, Pagaidu valdības vadītāju Aleksandru Kerenski saukāja carienes vārdā- par Aleksandru Fjodorovnu vai labākajā gadījumā par Aleksandru IV. Kerenska Pagaidu valdība bija ļoti vāja, un Ziemas pils vērtību izvazāšana, pēc pils istabu pārrauga Dementjeva ziņām,  sākās jau Pagaidu valdībai apmetoties Ziemas pilī Pagaidu valdības arests Ziemas pils ieņemšanas naktī notika ātri un bez problēmām- Pagaidu valdība nespēja nodrošināt sev ne telefona sakarus, ne apsardzi, ne pat pārtikas piegādi pils aizstāvjiem. Boļševiks Antonovs- Ovsejenko ar 12 kareivjiem vienkārši ienāca pa sānu durvīm ...un arestēja Pagaidu valdību. Neticami, bet fakts.

Visi Pagaidu valdības locekļi, izņemot tās vadītāju Kerenski, kurš bija devies meklēt papildspēkus, nakšņoja pilī, tā ka boļševikiem to bija sevišķi vienkārši izdarīt.

Boļševiki izplatīja baumas, ka Kerenskis ir aizbēdzis no pils, ģērbies sieviešu drēbēs, kas nebija taisnība. Interesanti, ka mākslinieks Šagals  20 gadus vēlāk, gleznojot iedomāto Kerenska bēgšanu, ir uzgleznojis Kerenski nevis vienkārši sieviešu kleitā, bet medmāsas tērpā- jo hospitāļa atrašanās Zemas pilī bija vispārzināms fakts.

Pēc medmāsas Ņinas Galaņinas atmiņām, 26. oktobra rītā, jau pēc Ziemas pils ieņemšanas, boļševiki rāva nost marles saites kareivjiem ar sejas ievainojumiem, lai pārliecinātos, ka starp viņiem nav Kerenska.

Bet kā tad ar slaveno boļševiku kuģi "Aurora", kura pirmais šāviens pa Ziemas pili it kā iesāka boļševiku apvērsumu? Bija vai nebija?

Izrādās, viens šaviens ar tukšu patronu bija- vai tas tiešām aizsāka apvērsumu?

27. oktobrī "Auroras komanda uzstājās presē ar paziņojumu Pēterburgas iedzīvotājiem- tajā stingrā, bet nedaudz aizvainotā tonī tika paziņots, ka ziņas par šaudīšanos no kreisera Ziemas pils virzienā ar kaujas lādiņiem ir meli un provokācija.

Kreisera komanda apgalvoja, ka tukšais šāviens esot bijis domāts visiem kuģiem Ņevas akvatorijā lai brīdinātu tos būt "modrībā un gatavībā"

Tātad Ziemas pili neviens neapšaudīja? Un kā vēl apšaudīja! Ar īstiem kaujas lādiņiem pusotru stundu pa Ziemas pili šāva boļševistiski noskaņotais Petropavlovskas cietokšņa garnizons . No apšaudes visvairāk cieta hospitāļa palātas ar gulošajiem slimniekiem. Tās atradās parādes zālēs Ņevas pusē.  Precīzs to cilvēku skaits, kurus nogalināja artilērijas kanonāde, nav zināms, bet, kā minimums, vairāki desmiti nogalinātu hospitāļa pacientu bija. Tie bija boļševiku apvērsuma pirmie upuri.

Vai par to, ka Ziemas pilī atradās hospitālis, Petropavlovskas garnizons varēja nezināt? Nevarēja- to zināja visi. Bet tie bija boļševiki, viņiem viss pie kājas. Bur žuju midzenis jāiznīcina un viss.

Hospitālī sākās panika- neviens nevarēja saprast, kas šauj, kāpēc, un kad tas beigsies- tie, kas varēja, izvēlās no gultām un nogūlās uz grīdas.

Vēl pēc dažām stundām pa Ziemas pils ieejām no Ņevas puses sāka līst iekšā boļševiku kareivji un visādi citi saulesbrāļi. Pēc tam tur sākās īsta bakhanālija- ja kaut kas Ziemas pilī tika ieņemts triecienā, tad tie bija pils vīna pagrabi. Neticami, bet tie tika iztukšoti vienā naktī. Sapratuši, ka iet par traku, boļševiku komandieri lielu daļu vīna izgāza grāvī. No turienes nāk mīts par to, ka pēc Ziemas pils ieņemšanas kanāls esot bijis sarkans no asinīm- ūdens tiešām kļuva sarkans, bet- no liela daudzuma vīna.

Kad hospitālī ieradās boļševiku kareivji un sāka raut ievainotajiem nost marles saites, lai pārliecinātos, ka tur nav meklējamā Pagaidu valdības vadītāja Kerenska, ievainoto pacietībai pienāca gals.

Hospitāļa iemītnieki, kuri spēja pārvietoties patstāvīgi, atmodināja sevī varoņgaru, un kārtīgi iemizoja sarkanos mudakus- pēc aculiecinieku memuāriem, pirmajiem nelūgtajiem ciemiņiem, kuri ielauzās hospitāļa teritorijā, tika kārtīgi: viņus vienkārsi nolaida pa trepēm,  kā aizsardzības līdzekļus lietojot ne tikai kruķus, krēslus un ķeblīšus, bet arī naktspodus.

Pēc tam visa utainā varza vēl veselu dienu laupīja un demolēja pili. Tika noskrūvēti durvju rokturi un  no sienām nogrieztas zīda tapetes, par aizkariem nemaz nerunājot. Pēc tam boļševiku valdība iztīrija pili un paziņoja, ka tur būs muzejs. Pēc pils istabu pārziņa Dementjeva rakstītā, daļa vērtību no pils pazuda vēl pēc tam, kad tās bija pieņēmusi boļševiku "Mākslinieciskā komisija"