Ja Tev būtu dots tikai viens brauciens laika mašīnā, lai teleportētos uz kādu konkrētu gadu pagātnē, kuru gadu Tu izvēlētos? Es izvēlētos gadu, kas bija ārkārtīgs spožums pirms milzīga posta. Es dotos uz 1913. gadu…
1913. gads bija ļoti progresīvs. Toreiz bija tāds modernās mākslas uzplaukums, kā sen nebija bijis. Gaisā bija jaušama revolūcijas un brīvības smarža. Slavenie Eiropas monarhi satika labi. 1913. gadā palika 300 gadu, kopš Romanovu dinastijas varas Krievijas Impērijā.
Interesants ir fakts, ka toreiz Argentīna bija ļoti bagāta valsts, tā bija viena no bagātākajām valstīm pasaulē un īsta iespēja zeme. Uz Argentīnu devās ļoti daudzi eiropiešu imigranti. Toties Ņujorka Londonai atņēma pasaulē lielākās ostas godu.
Tas bija laiks, kad mākslinieki vēlējas interpretēt pasauli savādāk kā to redzam ar acīm. Tika radīti darbi izmantojot sadzīves priekšmetus vai detaļas. 1913. gadā Marsels Dišāns radīja „Velosipēda riteni”, tam 1917. gadā sekoja pisuāra strūklaka. Pikaso iepazīstināja ar kubismu. Viņš šo mākslas revolūciju bija sācis jau 1907. gadā. Kubismu ātri pārņēma arī krievu mākslinieki. Kazimirs Maļevičs kļuva pazīstams ar "Melno kvadrātu’’, ko apskatot parastam cilvēkam rodas sajūta, ka tādus darbus bagātnieki pērk, lai liktu domāt, ka mēs neko nesaprotam, tomēr, tas kļuva par mākslas fenomenu. Modernā māksla uzplauka un kļuva par popkultūru, jo māksliniekiem vairs nebija slepus jāeksperimentē savās ‘’laboratorijās’’.
Arī Amerika tika iepazīstināta ar Eiropas moderno mākslu. Ņujorkas ‘’Armory Show’’ iepazīstināja Pikaso, Matisu, Dišānu ar ASV sabiedrību. No 1913. gada 17. februāra līdz 15. martam, tur tika izstādīti apmēram 1250 gleznas, skulptūras and citi mākslas darbi, ko bija radījuši apmēram 300 Eiropas un Amerikas mākslinieku.
Džons D. Rokfellers ziedoja 100 miljonus dolāru Rokfellera fundam, kas savu misiju nav mainījis kopš 1913. gada.
Parīzē tika uzvests Igora Stravinska "Svētpavasaris". Avangards tā pārsteidza publiku, ka cilvēki gandrīz vai uzsāka grautiņus turpat Théâtre des Champs-Élysées. Stravinskis nebija ļoti populārs, kad viņu nolīga un Svētpavasaris bija viņa trešais projekts. Tajā tika atainotas Krievijas pagānu rituālu ainas, atnākot pavasarim. Jauna meitene tika izvēlēta par ziedojumu upuri, lai dejotu līdz nāvei.
Franču rakstnieka Marsela Prusta "Svana pusē", ko ilgu laiku neviens negribēja drukāt un viņam pašam no savas kabatas nācās maksāt, lai to publicētu. Darbs kļuva tik populārs, ka Prustam pat atvainojās cilvēks, kas šo darbu bija atteicies publicēt un uzskatīja to par milzīgu kļūdu.
1913. gadā rosījās arī Latviešu rakstnieku. Tad tapa vairāki ļoti nozīmīgi latviešu literatūras darbi, kas ir pazīstami arī 100 gadus vēlāk. Piemēram, Ivandes Kaijas "Iedzimtais grēks" ievērību izpelnījās ar toreizējās laulības iekārtas kritiku un jaunu ceļu meklējumiem dzimumdzīves ētikā. 1913. gadā arī izdeva arī Andreja Upīša "Pēdējais latvietis", Linarda Laicena "Vēji un aizvēji", Kārļa Skalbes "Ziemas pasakas", Viļa Plūdoņa "Dzīves simfonijas" un „Salgales Mada loms”.
Tika izdots likums, kas Parīzē beidzot atļāva dejot tango, šo neķītro deju kas no pilsētas drūmajiem kaktiem nokļuva daudz patīkamākās telpās. Daudzās Eiropas pilsētās godīgas meitenes tango joprojām neatļāvās dejot. Dejas eksporta variantā, gan ir mazāks ķermeņa kontakts kā oriģināli, ko uz Parīzi atveda mūziķi no Buenosairesas, bet cilvēkiem, kas iepriekš bija redzējuši tikai valsi, šī deja likās skandaloza.
Koko Šanele, sieviete, kura radīja revolūciju sieviešu modes pasaulē, 1913. gadā Parīzē atvēra savu pirmo veikalu.
Sāk filmēt pirmos kino seriālus. Čārlijs Čaplins sāka savu karjeru ‘’Keystone’’ par 150 dolāriem nedēļā.
Toreiz jau patentam bija nodota slavenā Ecstasy recepte. To radīja vācu uzņēmums Merck, cerot, ka šī tabletīte varētu tikt pārdota ka notievēšanas līdzeklis, lai gan patents neparedzēja konkrētus lietošanas noteikumus. Patents tikai apstiprināts 1914. gadā, bet tas ilgu laiku pat netika izmantots.
Sāka darboties Henrija Forda uzbūvētais rūpnīcas konveijers. ASV tika atvērta pirmā degvielas uzpildes stacija, līdz tam cilvēki uzpildīja bākas no speciāli paredzētiem sūkņiem uz ielas, vai pirka veikalā.
Britu ķīmiķis Harijs Brerlijs Šefīldā, Anglijā radīja nerūsējošo tēraudu.
1913. gadā notika pasaulē pirmais pirmās četrmotoru lidmašīnas — Russkij vitjaz lidojums.
Zviedru izcelsmes amerikāņu inženieris Gideons Sundbaks patentēja daudzfunkcionālu rāvējslēdzēju. Kas papildināja jau pazīstamo rāvējslēdzēju ar vairākām stiprinošām daļām. Šāda vieda rāvējslēdzējs pēc desmit gadiem kļuva pazīstams ASV, kad to sāka izmantot jaunā parauga zābakiem.
1913. gadā darbu sāka Cēsu izmēģināju stacija, mūsdienās pazīstama kā Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts. 1913. gadā tika uzsākta darbu pie dažādu mēslošanas, augu seku un lopbarības kultūru audzēšanas
ASV prezidents Vudro Vilsons, piespiežot speciāli ierīkotu slēdzi Baltajā namā, uzspridzināja dambi, kas atradās 4000 kilometru attālajā Panamā. Tā savienojās Atlantijas un Klusā okeāni. Pēc tam arī pirmais kuģis kuģoja caur Panamas kanālu, lai gan regulāra satiksme tika atklāta tikai 1920. gadā.
1913. gadā sāka būvēt Austrālijas galvas pilsētu Kanberu. Austrālijas pagaidu galvaspilsēta bija Melburna.
Ņujorkā tika atvērts toreiz pasaulē augstākais debesskrāpis Vulvorta ēka.
Kopenhāgenas ostas promenādē atklāja tēlnieka Edvarda Eriksena veidoto Mazo nāriņu, kas bija radīta pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem.
Rīgā jau darbojās Vilhelma Ķuzes saldumu ražotne, kurā 1913. gadā strādāja 60 darbinieku un viņam piederēja četri veikali. Pirmās brīvvalsts laikā tā sasniedza Laimas ražošanas līmeni, padomju laikos šo ražotni pārdēvēja par ‘’17. jūniju’’.
Ideja par brīvību iet plašumā. Darbojas revolucionāras kustības, kas pagrīdē cīnās par brīvas valsts idejām. Plaukst un zeļ feminisma ideja, kas toreiz vairāk cīnījās par sieviešu balss tiesībām vēlēšanās. Sievietes arī atļāvās vilkt bikses un daudz ko citu, piemēram Tnija Brodvika bija pirmā sieviete, kas izlēca no lidmašīnas ar izpletni.
1913.gada 21.februārī (pēc vecā stila) Krievijas cars Nikolajs II par godu Romanovu dinastijas varas 300.gadadienai pasludināja amnestiju daļai 1905.gada revolūcijas dalībnieku un Kārlis Ulmanis varēja atgriezties Latvijā.
Tas bija pēdējais gads, kad mākslinieki un sabiedrība varēja priecāties, radīt un bezbēdīgi baudīt. Tas viss notika pirms cilvēkiem bija jāiziet karā un jāpieredz karošanas māksla, kas bija kļuvusi tikpat mūsdienīga kā modernā māksla un vēl neķītrāka kā tango. Vai Tu pievienotos man, lai dotos uz 1913?
