›

19. gadsimta notikumi, kuri šokēja pasauli [2]2

81 2

Sveiki spoki.lv lietotāji! Jau ir pienākusi 2. daļa un jauku lasīšanu! :)

Pirmā dagerotipija

Francūzim Žakam Luijam Dagēram (Jacques Louis Daguerre) (1789-1851) izdodas izveidot gaismasjutīgu slāni uz īpašām metāla platēm. Apgaismojot šis slānis kļūst melns. Neapgaismoto metāla slāni tad var noņemt. Šādā veidā rodas fotogrāfijas priekštece, kuru nosauc Dagēra vārdā, kaut gan Žozefs Nisefors Njepss (Joseph Nicephore Niepce) (1765-1833) bija veicis nozīmīgus priekšdarbus.

Komunistiskais manifests

1847. gadā Kārlis Markss (Karl Marx) (1818-1883) un Frīdrihs Engelss (Friedrich Engels) (1820-1895) ķeras pie “Komunistiskās partijas manifesta” sacerēšanas. Šis programmatiskais raksts kopā ar trīssējumu ekonomisko teoriju “Kapitāls” veido marksisma zinātniskās teorijas pamatu. Šeit pirmoreiz visaptveroši tiek apskatīti kapitālisma sabiedriskās iekārtas principi un spēki, no kā marksisti izdara secinājumu, ka kapitālisms ir likvidējams ar sociālistiskas revolūcijas palīdzību. Manifests beidzas ar slaveno uzsaukumu “Visu zemju proletārieši, savienojieties!”.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Frankfurtes Nacionālā... Autors: Fosilija 19. gadsimta notikumi, kuri šokēja pasauli [2]

Frankfurtes Nacionālā sapulce

Frankfurtes Pāvila baznīcā sanākk Vācijaas pirmā tiešās vēlēšanās ievēlēta tautas pārstāvniecība. Tās mērķis ir Vācijas apvienošana un satversmes izdošana. Politiskā ziņā atšķirīgajiem deputātiem turklāt ir pilnīgi pretēji uzskati. Pārrunu viela ir dažādas valstiskās formas, sākot no monarhijas līdz republikai. Beigu beigās centrālo varu nodod austriešu erchercogam Johannam. Patiesībā šī centrālā valdība ir bezspēcīga, jo tai nav izpildorgānu. 1849. gadā pieņem valsts satversmi, taču Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms IV (Friedrich Wilhelm IV) atsakās pieņemt karaliskās monarhijas kroni, tādējādi mēģinājums dibināt nacionālu vācu valsti no apakšas ir sabrucis.

Tiek atrasts... Autors: Fosilija 19. gadsimta notikumi, kuri šokēja pasauli [2]

Tiek atrasts neandertālieša skelets

Vācu dabaszinātnieks Johans Karls Fūlrots (Johann Karl Fuhlrott) (1803-1877) pētī galvaskausu, kas atrasts Neandertālē pie Diseldorfas. Veicot pētījumus, viņš nonāk pie secinājuma, ka atradums ir kaulu atliekas, kas pieder aizvēsturiskai cilvēku rasei. Viņa kolēģi gan šim atklājumam nepievērš uzmanību. Šodien viņa secinājumi ir apstripinājušies. Neandertālieties gan nav tiešs mūsdienu cilvēka sencis, bet izmirušas sānu līnijas pārstāvis, kas apdzīvojusi Eiropu, Āziju un Āfriku apmēram 120 000 līdz 30 000 gadu pr. Kr. un tad nezināmu iemeslu dēļ izzudusi no cilvēka ciltsrakstiem.

81 2 2 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0