Likumsakarīgi, ka PRET abortiem iestājas tie cilvēki, kuri personīgi vēlas bērnus un plāno tuvākā vai tālākā nākotnē tos uzražot, tādēļ viņi nespēj saprast, kā tas var būt - negribēt pēcnācējus?!
Vajadzētu tomēr samierināties, ka visi nav radīti mātes/tēva lomai, un ja jāizvēlas starp abortu, kas ir ķirurģiska manipulācija, ne slepkavība (termiņā, kad ir atļauta aborta veikšana, šis "cilvēks" ir vien neliels receklītis, kas neko nejūt) vai arī bērnu, kas nebūs gribēts un nesaņems nepieciešamo vecāku mīlestību (thus uzaugs nelaimīgs un cietīs arī paši vecāki), manuprāt, pirmais variants ir labāks.
Parasti mēs vienmēr apkārt redzam laimīgas mātes, kas savus bērnus mīl vairāk par visu, tādēļ arī rodas priekšstats, ka bērns taču dzīvi tikai uzlabo. Realitātē ir arī tādi gadījumi, kad sievietes nožēlo bērna laišanu pasaulē - par to skaļi neviens nerunā, jo tas sabiedrības acīs būtu nepieņemami, bet tāda sajūta ir graujoša gan mātei, gan bērnam.