100g Vēstures2

Empīrisms: (Fransiss Bēkons 1561-1626) Empīrisms – ir filosofiska nostādne, ka visām zināšanām jābalstās uz pieredzi. Bēkons piederēja pie aristokrātijas, tēvs bija lords zīmoglabātājs (3. amats valstī), vēlāk Fransiss dabūja tēva amatu, kā arī kanclera vietu un barona titulu. Zināmas aizdomas par spiegošanu, savam draugam palīdzēja piespriest nāvessodu, tiesāts par kukuļņemšanu. Būtu bijis labāks filosofs, ja viņam būtu mazāki panākumi galmā. Noturēšanās amatā prasa izveicību. Bēkons nevarēja ciest neprakstisku spriedelēšanu, par kādu viņš uzskatīja viduslaiku sholastiku. Bēkons vēlējās ar filosofijas un ētikas palīdzību dot kādu labumu cilvēcei, pakļaut dabas spēkus. Zināšanas ir spēks un spēks ir zināšanas! Spēks nevis lai saudzētu un saglabātu, bet lai iedarbotos. Bēkona nopelns ir: Empīrisma tradīcijas aizsākšana un induktīvās metodes pamatošana. Dabaszinātniskās pieejas attīstīšana Teorētiskās izziņas attīstīšana Jaunas zināšanu iegūšanas metodes attīstīšana Savieno izziņu ar dabas praktisku apgūšanu un izmantošanu cilvēku labā Zināšanas, kuras nevar pārbaudīt pieredzē, nav drošticamas.

Cilvēks droši var zināt tikai to, ko pats var pārbaudīt. Zināšanu pamats ir pieredze! Bēkons uzskata, ka jāapgūst „bites” darbs, lai ne tikai savāktu pieredzes faktus, bet arī tos pārveidotu un apkopotu. Indukcijas metode – no atsevišķu faktu vai parādību novērošanas pāriet uz vispārīgiem novērojumiem. Atcerēsimies Ņūtonu un Galileju, viņi tak nevarēja pārbaudīt visus pasaules ķermeņus, lai pateiktu, ka brīvās krišanas paatrinājums vienādi attiecas uz visiem! Darbs „Jaunais organons” Apraksts kā nonākt pie induktīviem slēdzieniem par siltuma iedabu