10 lietas, ko nacisti darīja pareizi191

Anti-tabakas pasākumi. Baumoja, ka Ādolfs Hitlers bija tik liels smēķēšanas nīdējs, ka nespēja uzturēties vienā telpā ar smēķētāju, kā arī vienmēr atgādinot, ka tā ir lieka nauda izšķiešana. Tādējādi viņš sāka vienu no dārgākajām un efektīvākajām pret-tabakas kampaņām pasaulē. Kamēr 30. un 40. gadu laikā daudzās valstīs šādas kampaņas neizdevās, Vācijā tas deva nopietnu rezultātu. Vācijā tika aizliegta smēķēšana restorānos un sabiedriskā transporta sistēmās, veselības iestādēs, kā arī tika stipri regulētas smēķēšanas reklāmas. Tabakai tika piemēroti augsti nodokļi. Vairāki veselības aizsardzības organizāciju pārstāvji Vācijā sāka apgalvot, ka smēķēšana paaugstina spontāno abortu risku grūtniecēm, kas tagad ir vispārzināms fakts. Gada cigarešu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Vācijā 1940. gadā bija 749 kamēr amerikāņi kūpināja 3000.

Labklājības programmas. Nacistiskā Vācija radīja vienas no lielākajām labklājības programmām pasaulē, kas balstījās uz filozofiju, ka visiem vāciešiem vajadzētu dalīties ar savu dzīves līmeni. Viena no zināmākajām bija Ziemas Atbalsta programma, kurā augsta ranga nacisti kopā ar parastajiem iedzīvotājiem izgāja ielās, lai savāktu līdzekļus labdarībai. Tas bija ne tikai efektīvs propagandas pasākums, bet arī reāla palīdzības programma trūcīgajiem. Plakāti mudināja cilvēkus ziedot. 

Volkswagen. Tulkojumā „tautas auto”. Šis transportlīdzeklis tika prezentēts kā auto, kuru var atļauties katrs Vācijas pilsonis. Tas tika balstīts daļēji uz Hitlera idejām, ka auto jālīdzinās vabolei.  Mašīnas guva milzu panākumus (to varēja iegādāties katrs Vācijas pilsonis par 990 reihsmarkām – maza motocikla cena), bet kara beigu daļā, resursu nepieejamības dēļ publiskā pieejamība samazinājās. Trešā Reiha pastāvēšanas beigās Volkswagen vairāk tika izmantots militārā transporta ražošanā. Tomēr savu darbību pēc kara kompānija turpināja un šobrīd ir viena no populārākajām pasaulē. Zināma uzticība, pieņemams dizains un ērtības.

Autobāņi. Lai gan tas pilnībā nebija nacistu izgudrojums, tomēr Hitlers bija dedzīgs autobāņu atbalstītājs un uzstāja, ka šādi ceļi jābūvē viscaur Vācijai. Izveidota kā pirmā lielā automaģistrāļu sistēma, tā bija revolucionārs inženierzinātņu izgudrojums, kas uz visiem laikiem izmainīja cilvēces iespējas ceļot. Simtiem valstu ir pārņēmušas Hitlera ideju. Vācijas autobāņu tīkls ir lielākais pasaulē,  turpinoties vēl citās valstīs, piem. Austrijā. Šā ceļa būvniecība bija ne tikai revolucionāra pati par sevi, tā nodrošināja  vairāk nekā 100’000 cilvēku ar darbavietām radot izdevīgu pavērsienu ekonomikā. Tas bija nacistu partijas mērķis panākt valstī kopības sajūtu, izmantojot ceļu sistēmu. Uz šiem garajiem, gludajiem, taisnajiem ceļiem tika izmēģinātas pat lidmašīnas. Arī sacīkšu komandas mēdz trenēties uz tiem.

Modernā raķešzinātne. Cilvēks, kurš izgudroja raķetes, ko mēs pazīstam vēl šodien, Verners fon Brauns, bija nacistu partijas biedrs un pilnvarots SS virsnieks. Viņš strādāja gan Vācijā, gan ASV, izmantojot raķetes Otrā Pasaules kara laikā un pēc tam, galu galā kļūstot par ASV pilsoni. Lai gan viņš radīja pirmsākumus daudzās jomās, ieskaitot šķidrās degvielas lietošanu raķetēs un satelītos, viņš vislabāk pazīstams ar sasniegumiem NASA. Viņa lielākais panākums neapšaubāmi bija Saturn V nesējraķete, kas palīdzēja beidzot sasniegt Mēnesi 1969. gada jūlijā. Fon Brauns oficiāli atklāja kosmosa vārtus ar saviem inovatīvajiem izgudrojumiem, kā arī radot vienu no iznīcinošākajiem kara instrumentiem. Vēl viens iznīcnošs, taču arī labiem mērķiem izmantojams projetksNacistu Saules ierocis

Inovācijas kino industrijā. Nacisti bija ļoti ieinteresēti gan filmu, gan mūzikas radīšanā, jo tās varēja izmantot propagandas nolūkos. Pirmais zināmais magnētiskās lentes ieraksts saturēja Ādolfa Hitlera un Jozefa Gebelsa runas. Piemēram, propagandas filma „Uzvaras griba” tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām kinematogrāfijas vēsturē. Režisore Leini Rifenštāla izmantoja 30 filmu kameras un vairāk nekā 100 speciālistus, lai iegūtu divu stundu garu filmu. Tika izmantots neierobežots budžets un visas jaunākās tehnoloģijas. Celtņi un sliežu ceļu filmēšanā izmantotās metodes, joprojām izmanto šodien, ceļojuma efekta radīšanai. Galu galā, propagandas filmas ir mirušas, bet metodes, to izstrādāšanai ir redzamas jaunākajos Holivudas grāvējos. 

Atbalsts modei. Nacistu stila uniformas bija tikpat izteiktas kā valdības stils. Biezi ādas zābaki, zemas cepures, ādas žaketes, cepures ar nagu bija galvenie virzieni nacistu modē, tāpat kā pelēkais, dzeltenbrūnais un melnais tonis. SS tanku karaspēka daļas iedvesa bailes pretiniekos ar savām draudīgi saskaņotajām cepurēm un ādas jakām, ko vēlāk pārņēma amerikāņu rokgrupas. Paskatoties jebkurā roka vai metāla grupā, varēs atrast nelielas nacistu iezīmes. Vēl zināmāka noteikti būs nacista Adolfa Daslera firma Adidas. Viņš ražoja kurpes Vērmahtam visā kara laikā, kā arī amerikāņu un vācu sportistiem Berlīnes olimpiskajās spēlēs. Viņa brālis Rudolfs Daslers bija vēl dedzīgāks nacists un radīja citu kompāniju – Puma.  Un, kur tad bez Hugo Bosa, oficiālā SA, SS, Hitlera jauniešu organizāciju, NSDAP apģērbu ražotāja. 

Nacistiskajā Vācijā medicīnā tika izskausta jebkāda ētika, tas bija nežēlīgs un tikpat grēcīgs, cik bīstams solis, kas noveda līdz asākajām pretrunām vēsturē. Tomēr šī spīdzināšana un nežēlība ir tas, kam jāpateicas mūsdienu ārstiem un zinātniekiem, jo tieši tā ļāvusi izprast mums tik derīgo informāciju. Piemēram, nacisti plaši pētīja un uzraudzīja hipotermiju, Dahavas koncentrācijas nometnē pakļaujot upurus smagai spīdzināšanai. Nacisti iegremdēja upuri mucā ar ledusaukstu ūdeni vai atstāja to ziemas aukstumā, visu laiku kontrolējot ķermeņa temperatūru, sirds ritmu, muskuļu reakciju un urīna analīzes. Nacisti mēģināja izdomāt metodes, lai panāktu ķermeņa atgriešanos normālā temperatūrā, ieskaitot ātrās sasildīšanas tehniku, ko tagad izmanto visā pasaulē. Šie brutālie pētījumi, palīdzējuši daudziem cilvēkiem mūsdienās.