10 jaunākie atklājumi Visumā!81

Mira A- Zvaigzne ar asti.

2007 gadā Galaxy Evolution Explore skenēja  Mira A-sarkanu milzu zvaigzni ultravioletajā gaismā. Zinātnieki un astronomi bija satriekti ,kad aiz zvaigznes ieraudzīja vairāk nekā 13 gaismas gadu garu komētei līdzīgu asti. Mira A. zvaigzne par visumu kustās neparastā ātrumā ,apmēram 291.000 jūdzes stundā. Līdz šim tika uzskatīts ,ka zvaigznēm nevar būt astes.

Atrasts ūdens uz Mēness.

Ja kāds jums tagad centīsies apgalvot, ka Mēness ir sauss un miris tuksnesis, neklausieties viņā, jo šī informācija ir oficiāli novecojusi. Ūdens uz Mēness ir! Miljardiem gadu senais noslēpums ir atklāts un var teikt, ka mūsu izpratnē par Zemes pavadoni ir sācies jauns laikmets. 2009. gada 9. oktobrī NASA LCROSS misijas ietvaros ietrieca Mēness  Cabeus krāterī Centaur raķetes, kas radīja divus mākoņus. Neliels satelīts pētija putekļu sastāvu savacōt tos un atklāja ledus daļinas. Tātad Mēness dienvidpolā ir ūdens ledus veidā. Mēness, lai arī tuvs un šķietami pazīstams, ir noslēpumiem bagāts. Kas zina, ko vēl izdosies atklāt mūsu tuvākā kaimiņa tumšajās dzīlēs.

Eris.

Eris, oficiālais apzīmējums- 136199 Eris,  ir lielākā pundurplanēta šajā saules sistēmā.Tā ir devītā lielāka planēta-pundurplanēta, kas riņķo ap Sauli. Tiek lēsts ,ka tā diametrs ir 2326 Km un masa ir par 27% lielāka par Plutona masu, respēktīvi tas ir 0,27 % no Zemes masas. Eris tika atklāts 2005. gada janvārī. To atklāja Polomar observatorijas komanda. Eris izrādījās lielāks par Plutonu un NASA to sākotnēji pasludināja par desmito saules sistēmas planētu, bet kā mēs tagad zinam tādus objektus pašlaik uzskata par pundurplanētām. Eris no Saules atrodās trīs reizes tālāk nekā Plunons un tam ir viens ziņāms pavadonis  Dysnomia. Eris un Dysnomia ir tālākie zināmie planēt veida objekti Saules sistēmā.

Ūdens izskalotas rievas uz Marsa un Ūdnes uz Marsa.

2011. gadā NASA izplatīja paziņojumu kopā ar bildēm, ka viņiem ir pierādījumi ,kad uz Marsa iespējams ir plūstošs ūdens. Klinšainajā ainavā bila labi redzamas ūdens atstātas pēdas izskatotu vagu un rievu veidolā. Pazīmes ,ka uz Marsa reiz ir bijis tekošs ūdens ir neapšaubāmas, bet pagaidām tas nav atklāts. Tātad teiksiet ūdens uz Marsa nav? Ir gan. Ja jau uz Mēnes ir, tad arī uz Marsa tam ir jābūt. Nu jau tā vairs nav nekāda sensācija, ka uz Marsa ir ūdens. Tas šķiet tikpat pašsaprotami kā polārās ledus cepures uz sarkanās planētas. Bet, vai jūs zinājāt, ka milzīgais ledus gabals, kas atrodas Marsa ziemeļpolā, ir praktiski bez piejaukumiem? Pētījumi tika veikti ar SHARAD radaru, kas atrodas uz Marsa orbitālās stacijas MRO. SHARAD paredzēts sasaluša vai šķidra ūdens meklējumiem dziļumā līdz 1 kilomteram.Abu polāro ledāju kopējais tilpums varētu būt 2 līdz 3 miljoni km3 ledus, kas ir aptuveni 100 reizes lielāks daudzums nekā atrodams Ziemeļamerikas Lielajos ezeros kopā ņemot. Tās ir patiesi milzīgas ūdens rezerves.

Enceladus geizeri.

Enceladus ir 6. lielākais Saturna pavadonis. Enceladus ir ledains ,bet zinātniekiem šķiet ,ka uz tā ir arī šķidrs ūdens. 2005. gadā Cassīni kosmasa zonde veica vairākas pietuvināšanas reizes šīm Saturna pavadonim un atklaja daudz ,ko jaunu par tā virsmu un vidi. Zonde atklāja vairākus geizerus dienvidpola  polārajā reģionā no kuriem iespējams arā šaujās ūdens, jo krītot lejā tas pārvēršās par sniegu.Daļa ūdens nonāk arī saturna atmosvēra un tas arī varētu būt izskaidrojums kāpēc Saturna atmosvēras aušējos slāņos ir ūdens. Zinātnieki uzskata ,ka Enceladus ir pirmā vieta saules sistēma uz kuras vajadzētu meklēt dzīvību.

Tumšā plūsma.

Tumšā plūsma tika atklāta 2008. gadā un par to ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Dažādi plankumi visumā virzās ar neparasti lielu ātrumu vienā virzienā, to nevar izskaidrot ar nevienu no zināmajiem kosmosa gravitācijas spēkiem. Zinātnieki ir atraduši vairāk nekā 700 Galaktiku kopas ,kas pārvietojās ar īpatnēju ātrumu uz kādu tālu visuma daļu. Citi zinātnieki ir aizgājuši pat tik tālu ,ka uzskata ,ka tā ir divu visumu saplūšana. Taču ,ir zinātnieki ,kas vispār kritizē tumšās plusmas atklāšanu ,apgalvojot ,ka tāda nepastāv. Kā ir patiesībā? Droša atbilde nav.

Pirmā planēta, kas riņķo ap citu sauli.

Pirmā planēta ,kas riņķo ap citu sauli tika atklāta 1995. gadā. Atklājums tika veikts ar radiālo ātruma metodi un apstiprinājums nāca no Dr Geoffrey Marcy no Sanfrancisko universitātes un Dr Paul Butler no Kalifornijas universitātes. Planēta tika nosaukta par Bellerophon un tā bija pirmā atklātā planēta, kas riņķo ap citu sauli-51 Pegasi . Atklātā planēta bija 150 reizes lielāka par zemi. Tas bija pagrieziena punkts astronomijā un civēki saprata, ka ir vērts meklēt citas milzu planētas ar tā brīža tehnoloģijām.

Un tehnoloģijām atīstoties cilvēks atklāja ar vien jaunas planētas ap citām Saulēm un protams meklēja kādu līdzīgu planētu mūsu zemei.

Pirmā planēta apdzīvojamajā zonā.

2011. gadā NASA Kepler misijas ietvaros paziņoja par pirmo zemei līdzīgo planētu ,kas atrasta apdzīvojamajā zona un riņķo ap savu Sauli. Planētas diametrs ir 2,4 reizes lielāks nekā Zemei un, ja ģeoloģiskie procesi uz tās ir tādi paši kā pie mums, virsmas vidējā temperatūra varētu būt 22 grādi pēc Celsija vai 72 grādi pēc Fārenheita. Planētu sauc Kepler-22b. Kepler-22b. atrodās apmēram 600 gaismas gadu attālumā no zemes. Pašlaik ir atklātas vel daudzas planētas, kas iespējams būtu piemērotas dzīvošanai ,bet Kepler-22b bija pirmā. Pašlaik par piemērotāko tiek uzskatīta planēta Gliese 581g.

Planēta atrodas apmēram 20 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas. Tā varētu būt divas līdz trīs reizes lielāka par Zemi un savu zvaigzni – sarkano punduri Gliese 581 apriņķo aptuveni 30 dienās.

Planētas attālums no zvaigznes ir zonā, kurā teorētiski var pastāvēt ūdens šķidrā formā un dzīvas radības.

+ 1 bonuss, kas atklāts šogad un ,ko arī gribēju pieminēt.