Šo izlasiju, un biju mazliet pārsteigts..
Visi zina, ka cukurs un neveselīga pārtika ir kaitīgas organismam, bet lielākā daļa cilvēku tik un tā nespēj pārtraukt to lietošanu.
Ja arī tu nespēj iedomāties savu dienu bez saldas šokolādes tāfelītes vai sulīga burgerīša, šajā rakstā ir vērts ieskatīties.
Tie visi pārplūdina smadzenes ar dopamīnu. Dopamīns ir viela, ko smadzenes izdala, cilvēkam ēdot, un tā atbild par baudas sajūtu. Bet ēdieni ar augstu cukura, tauku un sāls daudzumu, līdzīgi narkotikām, izraisa nedabiski lielu dopamīna pieplūdumu, kas negatīvi ietekmē smadzeņu darbību.
Tie visi izraisa spēcīgu kārdinājuma sajūtu. Tāpat kā narkomāns jūt neapturamas alkas pēc devas, arī kāri pēc cukura vai neveselīga ēdiena visbiežāk nevar jaukt ar izsalkumu.
Skenējot cilvēka smadzenes, pierādīts, ka visas trīs substances aktivizē vienas un tās pašas smadzeņu daļas.
Tos lietojot regulāri, smadzenes pielāgojas tā, ka ar laiku lietotājam jāpatērē arvien lielāki un lielāki daudzumi, lai gūtu to pašu apmierinājumu.
Tie visi izraisa vēlmi pārdozēt – bieži vien, sākot ēst cukuru, treknu ēdienu vai lietot narkotikas, cilvēks nespēj apstāties, kamēr viņam nekļūst pavisam slikti.
Laboratorijas dzīvniekiem, kuri padarīti atkarīgi no amfetamīna vai kokaīna, atkarību izraisošo vielu var vienkārši aizstāt ar cukuru – un otrādi.
Medikamenti, ko lieto, lai cīnītos pret smēķēšanas, alkohola vai heroīna atkarību, izrādījušies efektīvi arī svara nomešanai, jo mazina arī cilvēku vēlmi pēc atkarību izraisošajiem ēdieniem.
Ja cilvēks strauji pārtrauc lietot cukuru vai neveselīgus ēdienus, kad kļuvis no tiem atkarīgs, tas rada abstinences (tautā saukto “lomku”) simptomus – galvassāpes, nespēku, roku trīcēšanu, zobu klabēšanu, u.c. – līdzīgi kā ar narkotikām.
Ēdiena atkarības simptomi atbilst oficiālajiem medicīniskajiem kritērijiem, kas ļauj definēt atkarību kā slimību.
Daudzi cilvēki, kuri atbrīvojušies no alkohola, nikotīna vai smago narkotiku atkarības, vēlāk kļūst atkarīgi no cukura un neveselīgas pārtikas, un apstiprina, ka visu atkarību izraisītie slimīgie domāšanas procesi un citi simptomi ir identiski. Nevis līdzīgi, bet identiski.
