10 ietekmīgākās sievietes Hitlera iekšējā lokā14

Gēli Raubala. Gēli Raubala bija Hitlera pusmāsas Andželas vecākā meita. Kad Gēli iestājās Ludviga Maksimiliāna universitātē Minhenē, lai studētu medicīnu, viņa ievācās Hitlera dzīvoklī. Hitlers uzreiz kļuva kā apsēsts ar savu māsasmeitu. Kad viņš uzzināja, ka Gēli ir attiecībās ar viņa šoferi Emilu Morisu, Hitlers pavēlēja Gēli pārtraukt šīs attiecības. Viņš nekavējoties atlaida Morisu. 1931.gada beigās, kad Hitlers atteicās ļaut Gēli doties uz Vīni, viņa paņēma ieroci un nošāvās. Vēsturnieki joprojām nav vienisprātis vai Gēli un Hitlera attiecības bija arī seksuālas. Tajā laikā klīda baumas, ka Gēli bija iemīlējusi savu tēvoci, vai arī cieta no viņa vardarbīgās uzmanības. Hitlers vēlāk esot izteicies, ka Gēli bijusi vienīgā sieviete, kuru viņš jebkad mīlējis. Viņš atstāja viņas guļamistabu Berghofā tā, kā tā izskatījās dienā, kad viņa tur bija pēdējo reizi un kancelejā Berlīnē pie sienas bija izkarinājis viņas fotogrāfijas.

Junitija Mitforda. Ne visas sievietes Hitlera iekšējā lokā bija vācietes. Junitija Mitforda bija skaista angļu aristokrāte, viena no "Mitfordu meitenēm". Tāpat kā viņas četras māsas, arī Junitija dzīvoja izklaidīgu dzīvesveidu un bija daudzās nelaimīgās attiecībās. Tomēr no visām māsām viņa bija pati dīvainākā. Būdama apsēsta ar Hitleru, viņa 1934.gadā devās uz Vāciju un praktiski izsekoja viņu līdz brīdim, kad beidzot satika viņu kādā Minhenes restorānā. Nostiprinājusies Hitlera iekšējā lokā, Junitija kļuva par nacistu režīma atbalstītāju un izplatīja viņu propagandas plakātus. Hitlers piedāvāja viņai dzīvoklī Minhenē, kurā tobrīd dzīvoja ebreju pāris. Kad tika pieteikts karš, Junitija mēģināja izdarīt pašnāvību iešaujot sev galvā. Viņa izdzīvoja un tika nogādāta Anglijā. Nespēdama parūpēties par sevi, Junitija visu kara laiku pavadīja savas ģimenes aprūpē. Lode bija pārāk tuvu viņas smadzenēm, lai to izņemtu. Galu galā, šī lode arī bija tā, kas viņu nogalināja. 1948.gadā viņa nomira no meningīta, ko izraisīja smadzeņu pietūkums ap lodi.

Emmija Gēringa. Emmija Gēringa bija vācu aktrise un Hitlera Luftwaffe komandiera Hermana Gēringa otrā sieva. Viņa kļuva pazīstama kā "Trešā Reiha pirmā lēdija", jo pirms Otrā pasaules kara aktīvi piedalījās valsts politiskajā dzīvē un organizēja dažādus pasākumus. Emmija nekad netika aicināta uz Berghofu, jo Evai Braunai viņa nepatika. Emmija bija ļoti populāra visā Vācijā. Viņa dzīvoja greznu dzīvesveidu un bieži bija redzama uz žurnālu vākiem vai ziņu īsfilmās. Lai piepildītu viņas daudzās savrupmājas ar mākslas darbiem, viņa un viņas vīrs saņēma neskaitāmas gleznas, kas bija konfiscētas no ebrejiem. Kad karš beidzās, Emmija tika notiesāta par to, ka bija naciste un nonāca cietumā. Viņa tika atbrīvota pēc gadu ilga cietumsoda. Pēc tam viņai tika liegts atgriezties uz skatuves pelnīt iztiku, un atlikušo mūža daļu viņa nodzīvoja mazā dzīvoklī Minhenē. Viņa nomira 1973.gadā.

Margarete Himlere. Margarete Himlere bija medmāsa, kura bija šķīrusies no sava pirmā vīra, kad viņa satika Heinrihu Himleru. Viņa bija arī septiņus gadus vecāka par viņu. Taču šie nebija galvenie iebildumi, kas bija Himlera ģimenei, kad viņš pavēstīja, ka vēlas viņu precēt. Margarete bija arī protestante. Lai vai kā Himlers viņu apprecēja, un Margarete godam pildīja savus sociālos pienākumus kā augsta ranga režīma figūras sieva. Tomēr citu SS virsnieku sievām viņa tā arī nespēja iepatikties, it īpaši Linai Heidrihai. Pēc kara, Margarete un viņas meita tika arestētas un nopratinātas. Viņas nopratinātāji ātri saprata, ka viņa maz zināja par sava vīra darbu un abas tika atbrīvotas. Margarete atgriezās Minhenē pie savas ģimenes.

Lina Heidriha. Lina Heidriha bija Reiha Galvenās drošības pārvaldes vadītāja un holokausta "arhitekta" Reinharda Heidriha sieva. Uzskatīts par vienu no brutālākajiem nacistu režīma vīriem, Heidrihs izpelnījās iesauku "cilvēks ar dzelzs sirdi", kuru viņam iedeva pats Hitlers. Linas laulība ar Heidrihu jau pašā sākumā saskārās ar problēmu, jo viņas jaunais vīrs bija tika atlaists no viņa iepriekšējā amata jūras kara flotē, kad viņu apsūdzēja laulības solījuma laušanā ar citu sievieti. Lina palīdzēja savam vīram atrast jaunu darbu SS. Viņas vīru 1942.gadā nogalināja britu specdienestu savervēti čehu un slovāku karavīri. Lina aizstāvēja sava vīra darbības līdz pat savai nāvei 1985.gadā.

Eleonora Baura. Mācījusies par medmāsu, 15 gadu vecumā dzemdējusi 2 bērnus, strādājusi Kairā, divas reizes apprecējusies un šķīrušies - tas viss notika Bauras dzīvē, pirms viņa 1920.gadā nonāca Minhenē. Tuvs Hitlera draugs, viņa arī bija viena no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas dibinātājām. Viņa vairākas reizes tika arestēta par antisemītiskām runām. Viņa arī bija vienīgā sieviete, kas piedalījās bēdīgi slavenajā Alus pučā. Baura spēlēja nozīmīgu lomu Dahavas koncentrācijas nometnes dibināšanā un vēlāk tās pārvaldē. Apsūdzēta par tur esošo ieslodzīto izmantošanu savas villas renovēšanā, ko Hitlers viņai uzdāvināja. Baura izpelnījās reputāciju kā vājāko pazemotāja. Baura tika arestēta par paveiktajiem noziegumiem uzreiz pēc kara. Tomēr, nepietiekamu pierādījumu dēļ notiesāt viņu nebija iespējams, un viņa nokļuva brīvībā. Taču denacifikācijas tiesa piesprieda viņai 10 gadus cietumā. Tāpat kā vairākas nacistu sievas, pēc viņas atbrīvošanas viņa sekmīgi pieprasīja pensiju. Viņa nekad neatteicās no nacionālsociālisma. Baura nomira 1981.gadā.

Elza Brukmane. Rumāņu aristokrāte Elza Brukmane, Rumānijas prinča Teodora meita. Viņa bija precējusies ar vācu izdevēju Hugo Brukmanu. Viņi abi bija Hitlera atbalstītāji un palīdzēja viņam finansiāli gan pirms, gan pēc neveiksmīgā apvērsuma 1923.gadā. Viņa atvēra augstākās sabiedrības salonu, caur kuru viņa iepazīstināja Hitleru ar svarīgiem un turīgiem cilvēkiem, tostarp industriālistiem, kuri varētu palīdzēt finansēt viņa partiju. Elza arī publicēja Hjūstona Stjuarta Čemberlena filozofiskos rakstus, kura divu sējumu darbs "Deviņpadsmitā gadsimta pamati" kļuva par nacistu režīma iedvesmas avotu antisemītismam. Elza nomira 1946.gadā.

Vinifreda Vāgnere. Vinifreda bija slavenā vācu komponista Riharda Vāgnera vedekla, un viņa organizēja Baireitas festivālu pēc vīra nāves. Viņa kļuva par tuvu Ādolfa Hitlera draudzeni jau divdesmito gadu sākumā. Vinifreda bija tā, uz kuras sagādātajiem papīriem Hitlers sarakstīja Mein Kampf, kamēr viņš sēdēja ieslodzījumā pēc Alus puča. 1933.gadā tika plaši uzskatīts, ka Vāgnera atraitne gatavojas aprecēt Hitleru, un, lai gan tas nenotika, abi saglabāja ciešu draudzību. Vēsturnieki un Vāgneru ģimenes locekļi pieturas pie uzskata, ka Vinifredai bija pretīgi Hitlera uzskati par ebrejiem, taču viņi arī atzīst, ka viņa palika pilnībā uzticīga Hitleram arī pēc kara. Lai gan viņai pēc kara tika aizliegts vadīt Baireitas festivālu, viņa joprojām bija aktīva politikā un bieži izklaidēja augsta ranga nacistus. Viņa nomira 1980.gadā.