10 iemesli, kādēļ Hitlers zaudēja Otrajā pasaules karā2

2. iemesls - Politika «Nekāda atkāpšanās»

Krievu karaspēka artilēristi 1941. gada ziemā.

Hitlers izglāba Vācu armiju no katastrofālas sakāves 1941./1942. gada ziemā. Viņš lika savam karaspēkam nepadoties un turpināt cīnīties pret Krievu karaspēku.

Protams, ja karaspēks tiktu atsaukts, tas grautu Vācijas spēku varenību pašā saknē. Lai nu kā, Hitlers pēc šī veiksmīgā manevra arī turpināja šādu politiku - viņš neļāva nevienam karaspēkam atkāpties, sūtīja savus spēkus cīnīties līdz galam. Šāda neapdomīga rīcība, bija par pamatu Vācijas sagrāvei ilgtermiņā.

Krievu karaspēka artilēristi 1941. gada ziemā.

Hitlers izglāba Vācu armiju no katastrofālas sakāves 1941./1942. gada ziemā. Viņš lika savam karaspēkam nepadoties un turpināt cīnīties pret Krievu karaspēku.

Protams, ja karaspēks tiktu atsaukts, tas grautu Vācijas spēku varenību pašā saknē. Lai nu kā, Hitlers pēc šī veiksmīgā manevra arī turpināja šādu politiku - viņš neļāva nevienam karaspēkam atkāpties, sūtīja savus spēkus cīnīties līdz galam. Šāda neapdomīga rīcība, bija par pamatu Vācijas sagrāvei ilgtermiņā.

3. iemesls - Laba kara tehnika tika pielietota nepareizi un nebija remontējama

Tiger tanki.

Skaidrs, ka Vācijas kara tehnika bija viena no modernākajām, kā arī soli priekšā citiem. Kara tehnika tika ražota masveidā - gan lidmašīnas, gan tanki un pārējie ieroči, kas deva Vācu armijai pietiekami lielas priekšrocības vinnēt jebkurā kaujā.

Bet katrā kaujas vienībā tika ieviesti ar vien vairāk papildinājumu un uzlabojumu - tikai karā, tas īsti nederēja, jo ja kaut kas saplīsa, bija grūti piemeklēt rezerves daļas, jo katrai kara vienībai kaut kas bija uzlabots, mainīts, un nepasēja ar neko citu. 

Tad nu vairums šādu salūzušu vraku tika atstāti karalaukā, paļaujoties uz to, ka tiks uzražotas jaunas vienības.

4. iemesls - Kara pieteikšana ASV

1941. gada 11 decembrī, Vācija palēcās augstāk par savām biksēm, un pieteica karu ASV - pamatojoties uz dažādām, it kā no ASV puses radītām provokācijām, kaut gan tajā brīdī ASV bija diezgan neitrāla attieksme pret Hitleriešiem.

Piedevām šis kara pieteikums notika tieši 4 dienas pēc 7. decembra pārsteiguma uzbrukuma no Japānas puses Pērlahārboras salai. Saskaņā ar antikominternes paktu, ko Vācija bija noslēgusi ar Japānu - Vācijai bija pienākums nākt palīgā Japānai tikai tad, ja Japānai uzbruktu kāda trešās puses valsts, bet ne tad, ja Japāna pati ir agresors, kā tas bija šajā variantā.

Tā sākās Vācijas iznīcināšana no ASV un Lielbritānijas puses, sadarbojoties ASV prezidentam Rūzveltam ar Vinstonu Čērčilu.

5. iemesls - Hitlers visus vadības grožus pārņem savās rokās, pasludina par galveno karavadoni

1941. gadā spriedze starp Padomju Savienību un Vāciju pieauga strauji. Lai nu kā, vairāki augsti stāvoši Vācijas kara funkcionāri vēlējās šo procesu piebremzēt. Tad nu Hitlers sāka likvidēt visu savu komandu, un pats sevi iecēla par pašu galveno. Un tad jau protams, viss sāka iet uz slikto pusi ar Hitlera vadīšanas stilu (Skatīt 2. iemeslu). 
 

6. iemesls - Hitlers neieklausās ģenerāļos

Principā, citas kara amatpersonas itin neko nevarēja iebilst, jo bija tikai viens galvenais un pareizais viedoklis - Ādolfa Hitlera viedoklis. Hitlers pēc pāris veiksmīgām cīņām sevi uzskatīja par kara ģēniju. Lai nu kā, vairums ģenerāļu izteica Hitleram neuzticību, kas protams labi nebeidzās. Savstarpējā uzticība gāja strauji uz leju, gluži tā pat kā Vācu karaspēka varenība.

Kā jau mēs visi zinām, viss šis noveda līdz 1945. gada sakāvei, kad notika iebrukumi Berlīnē - Hitlers dabūja pavadīt pēdējās dienas bunkurā, kurā izdarīja pašnāvību.

7. iemesls - Krievijas ziema

Vācu karavīri, satuntulējušies kā nu var, netālu pie Maskavas.

Hitlers bija pārliecināts par ātru PSRS sakāvi, kā viņš izteicās «Ar kājām pa durvīm, un būsim iekšā». Tā kā doma bija, ka tas viss notiks ātri, Hitlers nemaz nebija iedomājies, ka visa tā ķēpāšanās būs līdz pienāks ziema - visu taču vajadzēja pagūt ātri, kamēr vēl ir rudens. Tomēr, patiesība izrādījās gaužām skarba - pienāca ziema, kura esot bijusi īpaši skarba. Un ko Vācijas karaspēks varēja izdarīt, savos vasaras lietus mēteļos un ekipējumu kas galīgi ziemai nav piemērots, kur nu vēl arktiskās ziemas līmenī.

8. iemesls - Uzbrukums Grieķijai

Vācu karaspēks pie Svastikas karoga Akropolē.

Lai nu kā, pirms 1941. gada skarbajām ziemas cīņām Vācija uzbruka Grieķijai. Viss bija labi, ja vien nebūtu šo ieplānojuši pirms uzbrukuma PSRS. Jo visa karaspēka atgriešana no salīdzinoši siltās Grieķijas, uz Krievijas galu, kur jau nāca rudens pietiekami aizkavējās. Reāli militārās operācijas pret PSRS uzsākās 6 nedēļas par vēlu, kad vairs nebija rudens un sākās ziema. Principā, ja šie uzbrukumi tiktu samainīti vietām, tad iespējams, būtu bijusi uzvara.

9. iemesls - Staļingradas kauja

Staļingradas kauja tiek uzskatīta par vienu no asiņainākajām cīņām Otrajā Pasaules Karā, un iespējams visā kara vēsturē.

Šis bija liels pagrieziens visā kara gaitā. Vācu karaspēks varēja doties pāri Kaukāzu naftas laukiem apejot pilsētu, bet Hitlers bija devis tiešu pavēli - uzbrukt pa taisno pilsētai. Tā nu karaspēks cīnījās, lēnu ejot uz priekšu, par katru māju, par katru kvartālu. Šāds manevrs radīja pamatīgus zaudējumus, gan krita daudz karavīru, gan Staļingrada pārvērsta gruvešos.

Padomju karaspēks ielenca Vācu karaspēku, Hitlers, protams neatsauca uzbrukumu, rezultātā, nekādas cerības uz uzvaru, tikai vieni vienīgi zaudējumi.