10 dīvainākās fobijas.2

Elurofobija - bailes no kaķiem Lielākai daļai cilvēku kaķi izsauc tikai pozitīvas emocijas. Šo pūkaino kamoliņu murrāšana tikai uzlabo garastāvokli. Taču šajā kaķmīļu pasaulē elurofobiem ir ļoti grūti. Viņi izjūt iracionālu paniku ieraugot jebkuru kaķveidīgo. Elurofobi var pēkšņi izmainīt savu ierasto maršrutu, ieraugot kaķi no attāluma. Šie cilvēki var atteikties iziet no mājas, jo kaut kur tuvumā noteikti klaiņo astainais monstrs. Bieži šīs fobijas sākums meklējams agrā bērnībā, kad kāds kaķis ir sabaidījis vai stipri saskrāpējis. Reizēm par iemeslu var būt arī iracionālas bailes, ka tieši šajos dzīvniekos iemiesojušies ļaunie gari. Skan varbūt absurdi un smieklīgi, bet ir daudz leģendāru personību, kas cietuši no elurofobijas. Piemēram, napoleons, Musolīni, Cēzars, Hitlers.

Medortofobija - bailes no erekcijas Parasti vārds erekcija gan sievietēm, gan vīriešiem asocējas ar labsajūtu, bet ir atsevišķa cilvēku kategorija, kurus šausmina dzimumlocekļa izskats un vēl vairāk, ja tas ir kaujas gatavībā. Ar medortofobiju jeb itifallofobiju sirgst gan vīrieši, gan sievietes. Vīrieši - itlfallofobi baidās, ka viņu erekcija notiks sievietes klātbūtnē un kāds to pamanīs. Sievietes baidās no domām, ka varētu ieraudzīt dzimumlocekli, jo tas viņām liekas kaut kas aizliegts un slikts. Tas var būt panākts, ja jau no bērnības ir dzirdēts cik sekss ir netīra, pretīga un kaunpilna lieta, par ko ir pelnīts sods, vai arī pēc izvarošanas. Bailes no seksuālajām perversijām – parafobija.

Barofobija - bailes no gravitācijas Ja nebūtu gravitācijas, mēs lidotu kā tauriņi no zvaigznes uz zvaigzni, lai arī nav skaidrs kā gan izskatītos pašas zvaigznes, ja nebūtu gravitācijas. Varbūt mēs jau sen būtu pazaudējušies bezgalīgajā kosmosa telpā, nespējot kontrolēt kustības. Gravitācijas spēks ir tas, kas notur un satur visu šeit noteiktā kārtībā. Barofobus šis dabas spēks baida, jo viņu smaguma spēka uztvere ir izkropļota. Vieniem liekas, ka tas viņus tūlīt, tūlīt saspiedīs, turpretī otrus nepamet doma, ka smaguma spēks izzudīs un viņi aizlidos tālēs zilajās. Sākums šīm bailēm var būt pārdzīvots kritiens no liela augstuma. Tāpat viegli iespaidojamos, ar noslieci uz fobijām cilvēkos bailes no gravitācijas rodas no fantastikas literatūras vai filmām.

Efebifobija - bailes no jaunatnes Vecāki cilvēki bieži mēdz apspriest, ka toreiz zāle bija zaļāka, bērni bija paklausīgāki, cilvēki laipnāki, dzīve jaukāka... Bet runājot par šīm tēmām, lielākoties tur nav īsta naida pret jauniešiem. To nevar teikt par efebifobiem, kas izjūt lielas bailes un naidu pret jauniešiem un pusaudžiem. Šo terminu ieteica 1994. gadā tieši šādā formulējumā - naids un (vai) bailes - fear and loathing. Galvenais, kas baida efebifobu ir fakts, ka pusaudzis var pārspēt viņu jebkurā dzīves jomā. Tās ir gan sociālās, gan psiholoģiskās sfēras. Efebifobija attīstās, ja cilvēks ir bijis liecinieks vai pat upuris pusaudžu kompānijas agresīvām izdarībām

Neofobija - bailes no jaunā Cilvēkus, kas negrib atzīt neko jaunu, kas visiem spēkiem pieturās pie senām vērtībām un tradīcijām, mēs parasti saucam par konservatīviem. Taču ja tas jau kļūst pataloģiski, tad to saucam par neofobiju, kad cilvēks paniski baidās un neuzticas visam jaunajam un nesaprotamam. Parasti tad cilvēks kategoriski atsakās no visa jaunā - izlasīt kādu jaunu grāmatu, iepazīties ar jaunu draugu, aiziet uz nepazīstamu, jaunu vietu, sākt lietot kādu jaunu tehnoloģiju. Medicīnā izdala arī jēdzienu kā pārtikas neofobija, kad cilvēkam, sevišķi mazam bērnam, ir nepārspējamas bailes pagaršot ko jaunu. Neofobija parasti ir vai nu ļoti maziem bērniem, vai pavecākiem cilvēkiem. Pirmie parasti vēl nespēj apstrādāt lielu jaunās informācijas apjomu, otrie - vairs nespēj uzņemt jauno informāciju.

Eipfobija - bailes no ziņām Ar kādu ziņu sākt - labo vai slikto? Pesimists droši vien liks sākt ar slikto, optimists ar labo ziņu, bet ja jautāsiet eipfobam, tad viņš liks pastāstīt ...tikai slikto, jo paniski baidās no labām ziņām. ar eifobiju sirgstošajiem ir pārliecība, ka uzticēties var tikai sliktām ziņām. Tie ir cilvēki, kas vienmēr meklē apslēptos akmeņus. Katrai labai ziņai noteikti seko sliktā, bet sliktās ziņas izraisa viņos mierinošu komfortu, jo viss taču ir ierasti slikti. Eipfobija rodas, ja stress un nepatīkamas situācijas cilvēkam ir ikdienas norma. Ierasta, nelaimīga dzīvīte, kurā viss ir slikti, bet mierīgi.

Filemafobija - bailes no skūpstiem Grūti iedomāties cilvēkus, kam nepatīk skūpstīties, bet tas nebūt nenozīmē, ka tādu nav. Filemafobiem skūpsti nav maiguma izpausme, bet gan stresa un diskomforta cēlonis. Filemafobi baidās, ka skūpstu dēļ zaudēs paškontroli, vai tiks izjauktas personīgās telpas robežas. Filemafobija cieši saistīta arī ar gedonofobiju un itifallofobiju, jo liekas, ka pēc skūpsta tiksi sodīts. Pie tam, var būt bailes no mikrobiem un baktērijām.

Metrofobija - bailes no poēzijas Leonardo da Vinči dzeju sauca par gleznu, ko var klausīties. Jau no seniem laikiem cilvēki piešķīruši lielu nozīmi dzejai, bet ir arī tādi, kas izdzirdot vārsmas izjūt lielu nepatiku un bailes. Metrofobs nekad nenopirks apsveikumu kartiņu ar uzdrukātām dzejas rindām, atteiksies lasīt darbu ar atskaņām un ar šausmām bēgs, ja to darīsiet jūs. Bieži tas saistās ar bailēm kļūt smieklīgam, jo dzeja pilna ar nesaprotamām metaforām, vai nezināmiem un neizprotamiem notikumiem vai faktiem. Izrādās, ka baiļu ir neiedomājami daudz. Man ļoti nepatīk kukaiņi, zirnekļi utml. mošķi, bet no kā baidies tu?