Lai gan laiks patiešām bija jauks un silts, pie jūras, Vecāķos, tas nepavisam nebija TIK silts, kā gribētos... bet nu labi, tas jau nemaz netraucē - atliek tikai doties pāri kāpām un atrast kādu vietiņu, kur ir aizvējš... tādu vietu atradu, taču liels bija mans pārsteigums, kad atklāju, ka no nūdistiem šeit šodien ir vien mazs pulciņš, kur ļoti uzkrītošā veidā dominē vīrišķais dzimums.
Tā kā izrauties no pilsētas sanāk reti, izlēmu, ka, par spīti mākoņiem un šad un tad glūnīgajiem skatieniem, tik un tā izbaudīšu savu pēcpusdienu un iegūšu to, pēc kā es ierados - atpūtu un nelielu brīdi relaksācijas... Pēc kādām pāris minūtēm manu uzmanību piesaistīja skaņa, kas nāca no krūmu puses pa kreisi. Tā kā kāpu zonā ir ļoti daudz krūmu, nebiju ievērojusi, ka man diezgan tuvu atpūšas kāds kungs, kurš, kā pēc vēl divām minūtēm sapratu, arī centās relaksēties pats savā, sievietēm neiespējamā veidā... skatoties uz mani. Protams, nodomāju, ka vajadzētu justies glaimotai, tomēr nerātnība ņēma virsroku, tāpēc paķēru telefonu un centos lūriķi "noķert". Par to, cik neveiksmīgi man tas izdevās, varat redzēt bildēs zemāk...
"Laipnais kungs" ievērojot mani ar telefonu rokā, aicināja mani tuvāk, pabildēt vēl... no kā es visai laipni atteicos, norādot uz to, ka vēlos atpūsties viena. Kā gan es varēju zināt, ka cilvēki, kas todien tur bija sapulcējušies, bija visai kāri uz bildēšanos? Sākot ar "laipno kungu" un beidzot ar kādu pāri, kas gāja garām manai atpūtas vietai, meklējot sev kādu piemērotu atpūtas placīti un izvēloties to, kas atradās tieši zem pakalniņa, uz kura gulēju es. Biju dzirdējusi briesmu stāstus par to kā pat Latvijas nūdistu pludmalēs ir bijuši gadījumi, kad sadod pa muti, piekauj un atņem kameru par fotografēšanu, tāpēc nobrīnījos, kad meitene sāka grozīties gar mani un vietu, kur es atpūtos (vēlāk gan noskaidrojās, ka jaunajam pārim ir bijis interesanti un ir vēlējušies tikt pie jaunām bildēm, kuras man būtu uz e-pastu jānosūta) vēlēdamās, lai nobildēju.
Ticiet man - todien es ĻOTI nožēloju, ka nepaņēmu kameru līdzi...
No atpūtas sanāca pavisam maz, jo nespēju vairs nosēdēt mierā, tāpēc atvadījos no saviem jaunajiem "draugiem" un izlēmu, ka atgriezīšos šeit citreiz.