Brīdinu, ka garš, bet varbūt sāksi lasīt un iepatiksies :)
Tātad viss sākās kādā ziemas dienā, kad Viņs un Viņa beidzot nolēma tikties, un izrunāties pa īstam, taču viņiem abiem nemaz nebija nojauta, kas viņus sagaida jau pirmajā tikšanās reizē..
Viņi norunāja tikties netālu no viņas mājām, dzelzceļa stacijā. Pienāca vilciens no Rīgas un no tā izkāpa Viņš. Viņš ieraudzīja, ka Viņa, jau viņu gaida pieturā. Viņš novērsies un muļķīgi smaidīdams tuvojās Viņai. Kad viņš piegāja viņai klāt, viņi sasveicinājās un Viņam negaidot Viņa viņu stipri, stipri apskāva. Viņš bija mazliet apjucis, bet ne jau sliktā nozīmē, tieši otrādi, viņš jutās pat ļoti patīkami pārsteigts, un nemaz necentās pretoties Viņas siltajam apskāvienam..
Tad brīdi sekoja klusuma brīdis, un viņi sāka iet. Viņa iesāka runāt pirmā, jo galu galā Vinš nebija no tiem runātīgākajiem cilvēkiem, taču, kad viņa ar viņu sāka runāt, viņš atvērās un viņi iedami gar vilciena sliedēm pļāpāja pilnīgi par visu, par visu ko vien var iedomāties, bet visvairāk viņiem patika runāties par dzīvi. Viņš izstāstīja viņai savu nelaimīgo mīlas stāstu, un vēl pāris atgadījumus no viņa dzīves, bet Viņa savukārt izstāstīja viņam aizkustinošo stāstu par kādu notikumu viņas dzīvē. Tā nu viņi abi bija novesti līdz asarām-to paveica vien tāds mazs sīkums kā atklātība. Viņi pat nepamanīja, ka bija novirzījušies no vilciena sliedēm un sākuši iet pa kādu meža taciņu, un viņi saprata, ka ir apmaldījušies..
Nu neko darīt, jāmeklē ceļš mājup, bet viņi nejutās nobijušies vai kā citādi, tikai tāpēc, ka bija apmaldījušies. Savā ziņā viņiem pat šī apmaldīšanās likās kā kaut kas brīnišķīgs, viņi nekur nesteidzās, viņi vienkārši lēnā garā gāja par kādu taciņu līdz kurai viņi bija nonākuši pļāpājot par dzīvi. Pēkšņi sāka krist sniegs, lēnām, lielām pārslām. Tas bija tik skaisti, taču pamazām sāka satumst, un viņiem vajadzēja atrast naktsmājas. Tā nu viņi gāja un runājās, līdz pamanīja kādu pamestu mājiņu. Viņi nolēma, ka tā ļoti labi var kalpot kā nakts mājas..
Viņi piegāja pie mājiņas, paskatījās iekšā pa logiem, un konstatēja, ka tajā iekšā neviens nav. Viņi iegāja iekšā. Iekšā mājiņā bija tāds kā kamīns, un liels mīksts kažok veidīgs tepiķis. Bija arī gultas, bet tajās nebija iespējams gulēt, tāpēc viņi ar salauztajām gultām nolēma iekurināt kamīnu, jo pamazām satumstot palika arī krietni vēsāks. Tā nu viņi iekurināja kamīnu, un apsēdās uz siltā kažokādas tepiķa. Viņi abi lūkojās kamīna mirguļojošajās ugunīs, apkārt valdīja pilnīgs klusums..
Viņa sāka žagoties, un viņš aizgāja pameklēt, vai mājā nav atrodams kaut kas dzerams. Kā par laimi, viņš atcerējās, ka viņam mugursomā taču ir Rīgā nopirktā multiaugļu sula! Viņš izvilka pudelīti no somas un iedeva Viņai padzerties, žagas pēc kāda mirkļa pārgāja, un viņi abi turpināja sēdēt pie kamīna un sildīties kā iepriekš. Kamīnā sprakšķēja vecais dīvāns, un nu jau bija palicis mājīgi silti, ārā jau bija iestājusies pilnīga tumsa. Pēkšņi Viņa pagriezās pret Viņu un viņi sāka viens otram skatīties acīs. Abu acīs mirdzēja uguntiņa, kas atspīdēja no kamīna. Viņai bija ļoti skaistas acis, tādas sūnu zaļā krāsā, taču Viņam tādas pelēkzilas. Viņi abi bija apmaldījušies viens otra skatienos, un pamazām sniedzās viens otram tuvāk, tuvāk un tuvāk, līdz starp viņu deguniem bija palikusi tikai apmēram 1mm liela atstarpe.. Viņi juta viens otra silto elpu sev sejā, apkārt valdīja klusums, viņi sapratās bez vārdiem.. Tad sekoja ilgi gaidītais skūpsts, Viņas lūpas bija tik maigas.. Viņi skūpstījās, ilgi skūpstījās, līdz Viņa sāka taisīt vaļā Viņa jaku, Viņš tāpat viņas, tad viņi turpināja skūpstīties un pamazām izģērbties, līdz viņi attapās vienā apakšveļā. Viņi apsedzās ar savām drēbēm, un mīlējās uz siltā kažokādas tepiķīša..
Pienāca rīts, apkārt čivināja putniņi, un ārā spilgti spīdēja saule. Viņš pamodās pirmais, un vēroja, kā Viņa guļ. Pēc neilga laiciņa pamodās arī Viņa un viņi kādu brīdi vienkārši skatījās viens otram acīs. Tad viņi piecēlās un sāka ģērbties, visu laiku ik pa laikam paskatīdamies viens uz otru un kautri pasmaidīdami. Tā nu viņi devās meklēt mājupceļu, kas izrādās, bija tepat netālu. Viņš pavadīja Viņu uz mājām, un ar siltu apskāvienu un maigu skūpstu uz lūpām atvadījās. Bija skaidri redzams, ka viņi viens otru iemīlējuši jau no pirmā acu skatiena...
