Kas ir mīlestība?
Mīlestība ir iebrist sniegā,
Kad mēness un zvaigznes
Atmirgo tajā.
Un ienirt meža klusumā,
Jo mīlestība tur atbalsojas.
Kas ir mīlestība?
Mazs kucēns tev acīs skatās,
Un luncina asti:
«Ņem mani - mīli mani!»
* * * * *
Mīlestība ir dvēseles slāpes pēc savas īstenās šodienas, pašai esot mūžīgās vakardienas sprostā.
Mīlestība vārdiem nepakļaujas. Jo tie jau ir tikai vārdi, bet Viņa - Mīlestība. (Šķiet, dažkārt Mīlestība pakļauj sev vārdus, droši vien tajos mirkļos par Viņu var uzzināt ko vairāk...)Mīlestība ir cilvēka neveiksmīgs mēģinājums pie-rādīt tēzi «cilvēks nav vientulībā eksistējoša būtne». Vai arī veiksmīgs. Vai neveiksmīgs. Vai veiksmīgs. Būs jāpaskatās kādā grāmatā, kā tad ir patiesībā.Mīlestība ir pozitīva seksuālā projekcija pretējā dzimuma cilvēkā.
* * * * *
Mīlestība ir kā vējš:
Strauja un spēcīga,
Lēna un maiga,
Uzpūš brāzmās...
Un atkal norimst.
Mīlestība ir kā uguns:
Karsta un kvēla,
Gaiša un silta,
Bīstama un dārga,
Tā lolojama...
Mīlēt nozīmē - vienā mirklī celties septītajās debesīs un otrā mirklī krist lejā un sāpīgi sasisties pret cieto zemi, taču tik un tā sāpes un brūces nevar un nevarēs apturēt no kārdinājuma atkal mēģināt celties debesīs, kaut arī pilnīgi droši zini, ka vari nokrist atkal, varbūt pat daudzreiz sāpīgāk. Taču visu atsver celšanās mirklis - tā ir eiforija, kad vairs neko citu nevajag- tikai tavu otro pusīti, kura noteikti tevi jau gaida tur - augšā! Un cilvēki ceļas un krīt atkal un atkal līdz bezgalībai...
Mīlestība ir viens liels paradokss - tā ir vispārīgākā smeldze, vislielākā sāpe un vienlaikus - visgaršīgākā bauda.
Mīlestība ir savāda viela, kura pārklāj mīlošo cilvēku prātus, ķermeņus un liek tiem tiekties vienam pēc otra. Visur viņi saskata, dzird, jūt mīļoto. Pat tad, ja viņi nebūtu blakus, katrs tiktu ieslodzīts aukstā vīna pagrabā, viņi justu viens otra tuvumu, skatienu, elpu, glāstus, vārdus... Domas par mīļoto reibinātu prātu un radītu kaisli pat simtiem jūdžu attālumā.
Mīlestība ir telpa starp nepārvaramu kaisli un dziļu cieņu.
Mīlestība ir pienākums.
Mīlestība manās sajūtās rada, tā nav spējīga nojaukt. Mīlestība stāv līdzās priekam un gandarījiumam, kur ir mīlestība, tur nav vietas ciešanām un sāpērm. Mīlestība ir saņemšana dodot, bezgalīgi daudz dodot. Mīlot ir atvērti jebkādi apvāršņi un viss ir iespējams. Izdzīvojot katru dienu ar mīlestību cilvēks spēj sasniegt visu, ko vien iespēj vēlēties.
Piedzīvojums. Pārdzīvojums. Pārbaudījums.
Uzticamība, maigums, sirdsgudrība - izšķirošās lietas, kuru kopums veido manu personīgo priekšstatu par MĪLESTĪBU. Bet vispār... Vārdi mīl visu banalizēt. «Tas īsti nemīl, kas spēj gudri runāt par mīlestību,» saka Petrarka kādā no saviem sonetiem, un viņam ir pilnīga taisnība. Labāk savas jūtas apliecināt darbos, vai ne?
Mīlestība atšķirībā no iemīlēšanās ir ilgstoša, aiz-kustinoša iejušanās otrā būtnē, nepazaudējot pašam sevi.
Šoruden man mīlestība ir gaisma. Mirdzums, kas apņem visu, kam pieskaras. Acis, domas, rokas un sirds. Smaids, siltums - ar bezgalības zīmi. Dieva dāvana. Putniņš, kam nedrīkst ļaut nosalt.
Mīlestība ir sidraba lietus, kas aplaimo un veldzē tikai tās sirdis, kuras gatavojas ziedēt un spēj dalīties savā skaistumā.
Mīlestība ir labākais, kas var ar jebkuru no mums notikt.
Mīlestība ir pārliecība, ka otrs cilvēks tev vienmēr būs vajadzīgs.
Mīlestība ir skatīties uz kādu ēdam, slimojam, izgāžamies, naktī guļam vaļā muti, tīrām zobus, nemākulīgi dejojam. Skatīties visā nepilnīgajā un katras nepilnības dēļ izjust arvien dziļāku maigumu.
