Zemgalē savairojies cilvēka veselībai bīstamais kaitēklis - zeltvēdera mūķene1

Dobeles novada Augstkalnes pagasta Dzeguzēnu ciemā konstatēts cilvēku veselībai bīstamais kaitēklis zeltvēdera mūķene, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta publiskotā informācija.

VAAD maija izskaņā saņēmis ziņas par konstatētu zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) savairošanās gadījumu Dobeles novada Augstkalnes pagasta Dzeguzēnu ciemā.

Vienlaikus dienestā atzīmē, ka šajā pavasarī apsekotas vietas, kurās iepriekšējos gados bija konstatēta kukaiņu savairošanās, un secināts, ka, lielākoties pateicoties pērn augusta spēcīgajai krusai, visi perēkļi ir iznīcināti un zeltvēdera mūķene šajās vietās nav konstatēta.

2021.gadā Zemgalē pirmo reizi Latvijā tika novērota zeltvēdera mūķenes savairošanās un 2022.gadā tika konstatēta mūķenes izplatība jaunās vietās Zemgalē. Taču 2023.gadā zeltvēdera mūķene jaunās vietās netika konstatēta.

Minētais kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību.

VAAD atzīmē, ka tauriņa kāpuru kutikulu sedz kupls apmatojums. Kāpuri matiņus izmanto aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas cilvēkam izraisa ādas un arī acu iekaisumu, bet cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus. Šie matiņi var saglabāties vidē pat vairākus gadus. Tie ir ļoti viegli, un vējš tos var atkārtoti pacelt gaisā. Matiņus satur arī kāpuru veidotie satīklojumi, kāpuru austie kokoni, ko tie auž pirms iekūņošanās, un nomestie apvalki, kāpuriem nomainot ādu. Lielāko risku toksiskie matiņi rada no maija sākuma līdz jūlija beigām.

Zeltvēdera mūķenei ir nepieciešams daudz gaismas un siltuma, tādēļ parasti tā atrodama saulainās vietās, piemēram, izretinātās mežaudzēs, meža malās, alejās, augļu dārzos. Mūķenes kāpuri ir polifāgi un tāpēc var būt atrodami uz daudzu sugu lapu kokiem, tostarp tie var bojāt ozolus, apses, liepas, vīksnas, vilkābeles, augļu kokus, kā arī citus lapu kokus.