Jau gandrīz 2 nedēļas, jaunie Škodas ražotie pasažieru vilcieni vizinās ne tikai testa režīmā, bet ar tiem pabraukāties var arī parastie pasažieri. Dažadu portālu rakstos var izlasīt arī par pirmajām ķibelēm, pirmajiem iespaidiem, padalīšos ar tiem arī es. Uzreiz brīdinu - bez foto, jo trāpījās brauciens pīķa stunda, jebšu tad, kad cilvēku ir tik daudz, kā šprotes bundžā un kaut ko smuki nofotografēt, ievērojot GDPR bija diezgan neiespējami.
Ar vecajiem vilcieniem ir braukts ļoti daudz. Agrak tā bija ikdiena. Līdz ar to iespējams kaut kur var rasties nostaļģija, taču centīšos būt maksimāli objektīvs.
Ārēji jaunais "vīvī", protams, izskatās moderni - salīdzinot ar vecajām električkām, kā kosmosa kuģis. Iekāpjot - tāda neliela lētuma sajūta. Pelēcīgā apdare, plastmasa atsit tādu maksimāli lēti, maksimāli prasti stilu. Plus ir sajūta, kā iekāpjot RS zemās grīdas tramvajā. Dizainiski, izkārtojuma ziņā ļoti līdzīgi. Tas, ko es nesaprotu - pēdējā vagona aizmugurē, pēdējās sēdvietas ir paaugstinājumā ar kāpnēm. Tāds, visnotaļ savdabīgs risinājums, turklāt, jautājums - cik drošs?
Ņemot vērā, ka mūsdienu elektro auto un pat vecajām električkām starta uzrāviens ir straujš, biju negatīvi pārsteigts, cik gausi startē jaunie vīvī. Pēc sajūtām likās, ka braucu ar veco dīzelīti, kas lēnām čunčina uz priekšu. Protams, pēc tam uzņemtais ātrums jau ir tāds pats, kā vecajam.
Krēsli neskatoties uz to, ka izskatās ļoti prasti ir diezgan ērti. Katrā ziņā ērtāki par pēdējo versiju, ko izmantoja vecajos vilcienos. Tiesa vagonu izkārtojumā ir vairāki mīnusi. Vagoni šķietami ir krietni šaurāki. Tā kā vagoni vairs nav nodalīti un nav tā saucamā "tambura" veidojas līdzīgs pudeles kakls, kā tramvajos un autobusos pie ieejām - cilvēkiem, kas kāpj iekšā vai mēģina izkāpt veidojas sastrēgumi. Tāpat arī izkārtojuma dēļ grūtāk ir tiem, kas grib pārvadāt vairāk mantas - iepirkumus, bagāžu utt. Redelītes virs galvām ir mazāk, kā vecajos, savukārt, ivetas, kur nolikt zemē pie kājām praktiski nav. Cilvēkam, kas brauks bez mantām vai ar nelielu somu/koferi būs ļoti ērti, cilvēkam, kam kaut kas vairāk jāved - būs pašauri.
Kā cilvēks ar švaku redzi priecājos par jauno pieturvietu rāditāju. Nav vairs sarkanās diodes, kas brīžiem bija nesaprotamas. Normāls ekrāns, ar normāliem uzrakstiem - pat es ar savu švako redzi, bez brillem varu izlasīt. Liels pluss arī tiem, kas retāk brauc un nezina maršrutu no galvas - lēnām skrollojās visas maršruta pieturas, ne tikai tiek parādīta nākamā pietura. Ja nepārzini maršrutu un paseko līdzi, vari saprast cik talu esi no savas pieturas - nav jāmeklē plakāti vai internetā.
Brauciens patīkami kluss. Nav tracinošā grabēšana un klabēšana.Trokšni radās tikai divos gadījumos. Tie trokšni, kas rodas braucot pa sliedēm - tā teikt ne vilciena tehniskie trokšņi un svilpšana, kad samazina ātrumu. Jāsaka godīgi - svilpšana nebija patīkama, tā atgādināja veco patvāri, kas sāk svilpt, kad ūdens uzvārījies. Citādi - kābraucot ar elektro auto - klusi, mierīgi. Nedaudz pārsteidza, ka vilciens šūpojās līdzīgi, kā vecie.
Viens no lielākajiem mīnusiem, ko ik pa brīdim runā arī mediji - peronu augstums pret vilcienu augstumu. Pieturās, kur perons ir pielāgots šis vilciens būs ļoti ērts arī veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar traumām, cilvēkiem, kas ved bernus ratiņos. Tur, kur palikuši vecie peroni, vai veicot uzlabojumus nav padomāts par to, ka tūlīt, tūlīt beidzot būš tie jaunie vilcieni starpība starp vilciena grīdu un peronu ir diezgan liela - kāpjam ārā uzmanīgi. Šeit gan vaina nav vilcienā. Šeit vaina infrastruktūrā, kura cerams tiks uzlabota.
Kopumā - brauciens, kā tāds ir ļoti ērts. Ir silti, patīkami. Nav ne varianti, kad klab zobi, jo nestrādā "pečka" vai kāja apdeg no radiatora, kas turpat "deg". Tagad atliek gaidīt, kā šie vilcieni uzvedīsies -20 grādos, +30 grādos, citos īpašākos laikapstākļos un galvenais pēc gadiem 5 - kad varēs just nopietnākas lamortizācijas pazīmes.
Paldies, tiem, kuri izlasīja.
