Reiz vēlā stundā kāds zemnieks sēdēja uz savas nabadzīgās mājas sliekšņa, baudot vakara vēsumu. Blakus aizvijas ceļš uz ciemu.
Viss, ko tu runā, stāsta par tevi.5
Pa ceļu gāja cilvēks, kurš, ieraudzījis zemnieku, padomāja: «Šis cilvēks ir slinks, viņš nestrādā, un visu dienu sēž uz savas mājas sliekšņa».
Nedaudz velāk paradījās vēl viens cilvēks. Tas padomāja: «Šis cilvēks ir Donžuāns. Sēž te, un skatās uz garāmejošām sievietēm un, iespējams, tām uzmācas».
Beidzot garām gāja kāds mežsargs, kurš padomāja: «Šis cilvēks ir īsts darba rūķis. Viņs cītīgi ir strādājis visu dienu un tagad bauda vakara atpūtu».
Patiesībā mēs neko nevaram zināt par zemnieku, kurš sēž uz savas mājas sliekšņa. Gluži otrādi, mēs ļoti daudz ko varam pateikt par trim garāmgājējiem, kuri dodas uz ciemu: pirmais ir sliņķis, otrais – brunču mednieks, trešais – darba rūķis.
It viss, ko tu runā, stāsta par tevi: īpaši, kad tu runā par kādu citu cilvēku.
Projekcija ir aizsargmehānisms, ar kura palīdzību cilvēks pasaulē sūta to, kas pieder viņa paša iekšējai pasaulei.