Attiecības ir kompromisa māksla. Labās attiecībās abas puses respektē viens otru un uzklausa. Lai gan galavārds var būt tikai vienam, taču ja cilvēks ir vieds, tad tas ņems vērā arī otra cilvēka vēlmes. Ja ir kaut kādas problēmas, tad tās ir jārisina, nevis jānoslēpj un jāpūšās. Ja ir kādas vēlmes, tad nevajag nekādus slēptus mājienus, bet skaidri un gaiši pateikt ko grib.
Ir jāļauj cilvēkam pabūt arī vienam vai bez otras puses. Nevar jau viņš būt visu laiku blakus, tas agri var vēlu var novest pie paguruma. Nekādi tur teksti, tev tik draugi svarīgi, vai ko skraidi pie draudzenēm vai daudz pļāpā pa telefonu. Ja gribi doties iepirksties, tad ej. Bet nevajag jau raut veci līdzi, viņš takš tevi nerauj līdzi uz maķškerēšanu (medības vai ko citu). Katram cilvēkam ir savi tarakāni galvā un tas ir jāpieņem, nevajag censties izmainīt otru cilvēku, tas ir bezcerīgi, jo cilvēki nemainās. Nevajag tak pataisīt savu vai otra cilvēka dzīvi par elli, kam tas ir vajadzīgs.
Pārsvarā ar šādām lietām grēko jaunieši, ar laiku prāts pieaug un sāk saprasts dzīvot var arī nesarežģijot, bet dažreiz līdz ar vecumu nekas nemainās....