"Meklēju meklēju, man liekas, ka smukā Maira Dzelzkalēja arī nav saņēmusi NEKO. ??? !!!
Seksuālā audzināšana, tu esi tendencioza demagoģe. Atvaino, mīļā."
Hmm... es arī toreiz meklēju, meklēju un neko prātīgu par subsīdijām neatradu, toties atradu ko citu. Ir pagājuši divi mēneši un smukā Maira Dzelzkalēja ir kluvusi par SCP (Štokenberga un Pabrika partijas) biedri un vienu no tās saraksta līderēm Eiroparlamenta vēlēšanām. Līdz ar to ir pienācis laiks uzskaitīt atrasto, jo sevišķi tāpēc, ka no Dzelzkalējas kundzes iepriekšējās darbības laikraksti turpina pasniegt vienīgi piederību Zemnieku Saeimai.
SIA AC Latvia
Saskaņā ar DB.lv 2008. gada 16. oktobra ziņu, SIA AC Latvia, kuras īpašnieks ir Dānijas uzņēmums Dansk Udlands Rådgivning, uz pilnvaras pamata bija SIA LatAgro, pilnībā dāņiem piederoša Lietuvas kapitāluzņēmuma pārstāvis 27 000 cūku nobarošanas kompleksa celtniecības projektā Jelgavas rajona Sesavas pagastā.
Saskaņā ar šo ar 2006. gada janvāri datēto Dānijas interneta lapā atrodamo rakstu (skat. arī otro pievienoto bildi), Maira Dzelzkalēja bija SIA AC Latvia darbiniece (mašīntulkojums no dāņu uz angļu valodu):
"Consulting company has been created with the name AC Latvia, and employed a trained Latvian agricultural Maira Dzeizkaleja [sic!] in the company. Maira has a background as kontorleder in the Latvian agricultural organization and has great knowledge of the systems and knowledge dissemination. This will also be some of Maira's most important tasks in AC Latvia, but she will also be a major challenge, along with crop Hans Henrik Fredsted, to expand the client portfolio in Latvia."
AC Latvia, kura, ja atmiņa mani neviļ, nesen varētu būt pamainījusi savu veblapu un Latvijas domēna reģistrācijas informāciju, Mairu Dzelzkalēju kā vienu no saviem darbiniekiem nenorāda. Tomēr internetā atrodamā The Baltic University 2008-2009 gada programmas katalogā ir norādīts Mairas Dzelzkalējas vārds ar e-pasta adresi: maira@aclatvia.lv (skat. trešo pievienoto bildi).
SIA Agitis
Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 2009.gada 12.februāra atzinumu, tas tika sagatavots, izvērtējot 2008.gada 23.decembrī VPVB iesniegto SIA Latagro cūkkopības kompleksa izveides Jelgavas rajona Sesavas pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu, un ir izdots paredzētās darbības ierosinātājam – SIA Latagro pilnvarotai personai SIA Agitis.
Pēc ar nic.lv reģistrācijas datubāzes datiem, persona ar e-pastu maira_dzelzkaleja@inbox.lv ir viena no kontaktpersonām domēnam agitis.lv (skat. ceturto pievienoto bildi). Persona ar lietotājvārdu Maira ir izveidojusi vai rediģējusi vairākus agitis.lv mājaslapā atrodamos "Ietekmes uz vidi novērtējums cūkkopības kompleksa izveidei Jelgavas rajona Sesavas pagastā" projekta failus (skat. piekto un sesto bildi).
Līdz ar to, manuprāt, ir pamats teikt, ka Maira Dzelzkalēja ir, vai nesenā pagātnē ir bijusi, saistīta ar vairākām (dāņu) kapitāla kompānijām, kuras mēģina celt Latvijā cūkkopības kompleksu, vai sniedz tām konsultācijas.
Problēmas
Saprotiet pareizi - tas, ka cilvēkam ir sakari ar ārzemju kompānijām, kuras vēlas kaut ko darīt Latvijā, vai ka cilvēks pelna naudu tās konsultējot, pats par sevi nav un nevar būt problēma. Problēmas rodas tad, kad cilvēks iet politikā un balotējas vēlēšanās, bet šie sakari vairumam vēlētāju paliek neredzami.
Tā, piemēram, veltīgi meklēt kaut ko par "dāņu sakariem" Diena.lv rakstos par Mairu Dzelzkalēju kā politiķi-sabiedrisko aktīvisti. Dienai grūti aizbildināties ar nezināšanu - 2006. gada rakstā Maira Dzelzkalēja tiek identificēta kā konsultāciju firmas AC Latvia pārstāve.
Arī "Latvijas Avīze", atstāstot sevis rosināto publisko diskusiju par lauku attīstību Pļaviņās, Dzelzkalējas kundzi stāda priekšā tikai kā SCP pārstāvi. T.i. - avīze lūdz personu uz pašas organizētu, argumentējami priekšvēlēšanu pasākumu, bet fona informāciju par dalībnieku publikai sniedz gaužām trūcīgu.
Tikmēr, avīzē lasāma šāda Dzelzkalējas kundzes atbilde diskusijā:
"No zāles: – Vai Latvijas lauksaimniecības politika, kura šodien strādā zviedru labā, izveidojās nejauši vai plānoti?
A. Kāposts: – Diemžēl Latvijā darbojas shēma, ar kuru pelna tikai daži cilvēki. Kurp aiziet mūsu produkcija? Pārsvarā uz Skandināviju, bet katrā mūsu rajonā sēž divi trīs skandināvi un gaida, kamēr Latvijas zemnieki nobankrotēs, lai pārņemtu viņu zemes. Vienam manam kolēģim paši skandināvi atklāti atzinušies: neesot gaidījuši, ka latviešu zemnieki turēsies pretī tik sīksti.
M. Dzelzkalēja: – Varbūt esmu par jaunu, taču nepiekrītu tādām sazvērestības teorijām. Ja mēs vairāk skatītos nākotnē, nevis atpakaļ, tad arī ātrāk tiktu uz priekšu. Mums ir nelāga tendence, ka visu laiku meklējam vainīgos un lūkojamies pagātnē."
Arī agrāk, runājot par sev tuvu nozari, un sabiedrisko apspriešanu:
"M. Dzelzkalēja: – Cilvēks, kurš dzīvo desmitiem kilometru tālu no būvējamās fermas un nav iepazinies ar vides novērtējumu, atnāk uz apspriešanu un vienkārši pasaka: nē! Ir jābūt argumentiem. Kas šim cilvēkam nav pieņemams – smakas, trokšņi, ķīmiskais piesārņojums? Mēs vērtējam vidi un cenšamies no tā visa izbēgt. Bet cilvēks tik un tā pasaka: nē! Tas arī ir arguments. Bet kā tad pagastam un lauksaimniekam attīstīties?
(..)
– Kas par to [ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru] maksā?
M. Dzelzkalēja: – Uzņēmēji. Te nonākam pie konkrētas lietas – ja ieguldījumus plānots veikt lielās cūku fermās, tad noteikti tie ir dāņi, ja govju fermās, tad noteikti tie ir holandieši. Kāpēc ne latvieši? Cilvēki bieži vien ir "pret" tikai tādēļ, ka tie ir ārzemnieki. Latviešu cūku smaku varbūt pieciestu, taču ne dāņu. Kāpēc tad latvieši neriskē celt lielas fermas? Tāpēc, ka vietējie uzņēmēji nevar atļauties riskēt ar 20 – 30 tūkstošiem latu, jo tik lielas summas nepieciešamas, lai sagatavotu IVN pētījumu un divos gados izietu atļaujas saņemšanas procesu. Turklāt bez garantijas, ka sabiedrība šo projektu atļaus īstenot. Tātad – līdz 30 tūkstošiem latu ir nauda, ar kuru uzņēmējam jāriskē. Kurš latvietis to var atļauties? Latvietis, ja viņam šāda nauda ir, to labāk ieguldīs, pērkot nekustamos īpašumus. Bez liela riska."
Pačukstēšu vēl vienu iemeslu - dāņu un holandiešu agrokompānijas, ja tām ir saimniecības un ražotnes mājās, saņem daudzkārt lielākas ES subsīdijas kā latviešu zemnieki, un var daļu no šīs naudas izmantot, lai uzpirktu un attīstītu ražošanu Latvijā...
Diena saka, ka Maira Dzelzkalēja pēdējos desmit gadus ir strādājusi sabiedriskajā organizācijā, kuras mērķis ir lauksaimnieku interešu aizstāvība, un uzskatot, ka esot ieguvusi izpratni par Latvijas un Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu. Jā labi, bet vai vēletājiem būtu sniedzama informācija, kas liktu aizdomāties: kā intereses Maira Dzelzkalēja aizstāvēs (vairāk) ievēlēšanas gadījumā - viņu vai savu dāņu klientu? Manuprāt - neapšaubāmi jā.
