Veselībai droša peldēšanās. Kas par to jāzina?
Četri mēneši – no 15.maija līdz 15.septembrim – Latvijā tiek uzskatīti par peldsezonu. Šajā laikā Veselības inspekcija uzrauga oficiālās peldvietas – ņem ūdens paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, kā arī vizuāli novērtē pludmales un ūdeni. Ne pie katras ūdenstilpes ir atrodamas norādes par to, vai peldēšanās ir atļauta, tāpēc peldēt gribētājiem pašiem der atcerēties par drošību un iegūt nepieciešamo informāciju, lai ūdens prieki nekaitētu veselībai.
Normatīvais akts, kas ir saistošs peldvietu ierīkotājiem un uzturētājiem, ir Ministru kabineta noteikumi Nr.38 "Peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtība". Šajos noteikumos ir uzskaitītas arī peldvietu higiēnas prasības, un noteikumiem pievienotie pielikumi sniedz informāciju gan par Baltijas jūras, Rīgas jūras līča un iekšzemes peldvietām, gan par drošu uzvedību tajās.
Oficiālās peldvietas ir drošas
Veselības inspekcijas (VI) sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece informē, ka visdrošāk peldēties ir oficiālajās peldvietās. To saraksts atrodams Veselības inspekcijas mājaslapā sadaļā "Peldūdens", un turpat pieejama arī peldvietu izvietojuma karte.
Oficiālās peldvietas tiek uzraudzītas par valsts budžeta līdzekļiem. Kopš peldsezonas sākuma veiktas jau trīs ūdens paraugu pārbaudes un raudzīts, vai peldvietās tiek ievērotas to uzturēšanas un higiēnas prasības.
Oficiālās peldvietas, tostarp Zilā karoga pludmales, ir pavisam piecdesmit viena. Apsekojot un analizējot ūdens paraugus, visās peldvietās ūdens kvalitāte ir novērtēta kā laba, tāpēc noteikt ierobežojumus nav nepieciešams.
Kā veic peldvietu pārbaudes?
Oficiālo peldvietu ūdens kvalitāti Veselības inspekcijas speciālisti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji – fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki.
Novērtējot peldvietu vizuāli, īpašu uzmanību vides speciālisti pievērš netipiskai ūdens krāsai, noturīgām putām, peldošiem un citiem atkritumiem ūdenī, naftas produktiem, zilaļģu vai zaļaļģu savairošanās procesam jeb ūdens "ziedēšanai".
Veselības inspekcijas speciāliste skaidro, ka neoficiālo peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes pašvaldības veic pēc savas iniciatīvas un par saviem līdzekļiem, taču arī tas tiek darīts samērā regulāri. Tomēr šajās peldvietās kvalitāte mēdz būt ļoti dažāda un ir vietas, kurās ūdens piesārņojuma dēļ ir noteikti peldēšanās ierobežojumi. Ar tiem var iepazīties Veselības inspekcijas mājaslapas attiecīgajā sadaļā. Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un noteikt ierobežojumus nav nepieciešams."
Atbilstoši pašvaldību pasūtītajam un finansētajam monitoringam jūlija sākumā pārbaudē konstatēts palielināts enterokoku skaits. Tāpēc: noteikts aizliegums peldēties Daugavas peldvietā aiz putnu novērošanas torņa Dārziņu virzienā;
ieteikums nepeldēties Daugavas peldvietās pie Grāpju pussalas un pie Maskavas ielas 206; Ādažu novada peldvietā Vējupes krastmalā un Ādažu centrā (palielināts E.coli skaits). Šo peldvietu ūdens paraugos tika konstatēts paaugstināts zarnu enterokoku daudzums, kas ir viens no fekālā piesārņojuma indikatoriem. Aizliegums peldēties vai ieteikums nepeldēties liecina, ka, šajā vietā peldoties, ir lielāks risks saslimt ar kādu no ādas, gļotādas vai kuņģa un zarnu trakta infekcijas slimībām.
S.Muceniece uzsver, ka pie katra Latvijas ezera vai upes norādes par ūdens kvalitāti visticamāk nebūs. Tomēr iepriekšējo gadu pieredze parāda, ka pārsvarā ūdenstilpēs, kas tika uzraudzītas un pārbaudītas, nekādi peldēšanās ierobežojumi nebija jānosaka vai arī tie bija ļoti reti, kas saistīti ar zilaļģu izplatību vasaras otrajā pusē Latgales mazajos ezeros. Savukārt Pierīgas ezeros situācija atšķiras un nereti rodas nepieciešamība ierobežojumus noteikt. Tas vairumā gadījumu ir saistīts ar notekūdeņu noplūdēm. Tā kā ap Pierīgas ezeriem ir blīva apbūve, nevar garantēt, ka ūdens kvalitāte ezeros būs pietiekami laba un droša, sevišķi jau mazu bērnu ūdens aktivitātēm.
Metamies ūdenī?
Ideja nopeldēties var rasties arī, piemēram, apceļojot Latviju un ieraugot brauciena maršrutā kādu ezeru vai upi. Veselības inspekcijas speciāliste iedrošina, ka visticamāk ūdens kvalitāte būs pietiekama, tomēr, pirms mesties ūdenī, peldvieta ir jānovērtē vizuāli. Tas attiecas arī uz tiem peldēt gribētājiem, kuru dzīvesvietas tuvumā nav oficiālas peldvietas.
Novērtējot jāpievērš uzmanība ūdens krāsai un smaržai, jāskatās, vai ūdens virsmu neklāj netipiskas putas, peldoši atkritumi vai naftas produkti. Noteikti jāraugās, vai ūdens nav "saziedējis", jo tas liecina par fitoplanktona - zilaļģu vai zaļaļģu – masveida savairošanos. "Aizliegums peldēties vai ieteikums nepeldēties liecina: peldoties šajā vietā, ir lielāks risks saslimt ar ādas, gļotādas vai kuņģa un zarnu trakta infekcijas slimībām."
S.Mūrniece norāda, ka parasti ūdens "ziedēšana" vērojama augusta otrajā pusē un pagaidām zilaļģes nav konstatētas. Ir izskanējis paziņojums no Zviedrijas meteoroloģijas aģentūras, ka lielas zilaļģu populācijas novērotas Baltijas jūrā, bet tas ir pietiekami tālu no krasta līnijas, un pašlaik piekrastes jūras ūdenī šī baktērija nav konstatēta.
Tātad – ja, vizuāli novērtējot, ūdens ir labs un nekādas piesārņojuma pazīmes vai izmaiņas (ja pludmale jau iepriekš ir apmeklēta) nav redzamas, tad arī bažām nav pamata. Kas rada veselībai lielākos draudus?
S.Mūrniece skaidro, ka gadījumā, ja ezerā vai upē ieplūst notekūdeņi, protams, ūdens kvalitāte būs slikta. Saskare ar šādu piesārņotu ūdeni var izraisīt ādas, acu, ausu iekaisumu, īpaši ja uz ādas ir brūces.
Tomēr speciāliste uzskata, ka vēl svarīgāka par ūdens kvalitāti ir peldvietas drošība, vērtējot traumatisma risku. Tādēļ pirms došanās ūdenī vajadzētu būt pārliecībai, ka peldvietas pamatne ir tīra un tur nemētājas kādi priekšmeti, akmeņi vai visbīstamāk – zem ūdens apslēptas dzelzsbetona konstrukcijas.
Ja uzmetas pumpas vai iekaist acs, parasti pēc dažām dienām tas pāriet, bet mehāniskas traumas var iegūt tik smagas, ka tās liek par sevi manīt visu mūžu. Neapdomīgi lecot ūdenī, visbiežāk savainojumus gūst pusaudži un jauni vīrieši. Tāpēc S.Mūrniece atgādina: oficiālajās peldvietās risks uzdurties traumējošiem priekšmetiem nepastāv, jo tajās tiek pārbaudīta arī ūdenstilpes gultne.
